Lai pievērstu uzmanību Broņislavas Martuževas personībai, novada skolēni šogad tika aicināti piedalīties vairākos konkursos: zīmējumu konkursā "Rakstu rakstu saules dzijas", glītrakstīšanas aktivitātē "Rakstu kā rakstītāja" un literāro vēstuļu konkursā "Es rakstu Rakstītājai".
Sarūpētās balvas zīmējumu konkursā saņēma skolotāja Ilona Pērkone un Kalsnavas pamatskolas audzēkņi.
Glītrakstīšanas aktivitāte notika "Kalpaka kausa 2024" ietvaros un īstenojās Barkavā. Skolēni šķīra Broņislavas Martuževas grāmatas, izvēlējās dzejoli un rakstīja, cik jau nu glīti un kārtīgi prata. Pirmo vietu ieguvēji katrā klašu grupā ieguva Latviešu Virsnieku apvienības medaļas, bet īpašu balvu par dzejoļa izvēli saņēma Barkavas pamatskolas 9. klases audzēkne Enija Stalidzāne.
Literāro vēstuļu konkurss "Es rakstu Rakstītājai" tika organizēts 10.-12. klašu audzēkņiem. Balvas saņēma Lubānas vidusskolas skolnieces Nikola Purpļeviča, Laura Švedova, Dita Kalniņa; Līva Pavlovska no Rīgas 45. vidusskolas un Paula Bička no NMV Rīgas Doma kora skolas.
– Sveika, dārgā rakstniece! – Broņislavu Martuževu uzrunā Lubānas vidusskolas 12. klases audzēkne Dita Kalniņa. Kā motivāciju rakstīt vēstuli dzejniecei, jauniete min cieņu un fascinējumu, iepazīstot Broņislavas Martuževas dzīves gājumu un dzeju. Tāpat viņa vēlas izcelt vērtības, kuras abām ir kopīgas: – Visu savu dzīvi esmu pavadījusi Lubānā, un pat līdz šim Jūsu vārds skan abos Aiviekstes krastos, arī Jūsu dzeja un dziesmas. Mana māja atrodas ļoti tuvu tai vietai, uz kuru Jūs ar ģimeni pārcēlāties 1974. gadā, tikai puskilometru attālumā uz Lubānas pusi. Jūsu "Dārziņos" arī es esmu bijusi, tagad šī vieta ir iekārtota kā piemiņas vieta, muzejs, to nosauca par Dzejas klēti, un tā ir atpazīstama gan novadā, gan Latvijā. Lasot Jūsu dzeju, esmu pamanījusi, ka daudz pieminat Liedi un Aivieksti, ka ūdens Jūs iedvesmo un nomierina, šeit mēs līdzinātos.
"Galds, spilvens, klusums, četras sienas un vientulība mūžīgā" – šo dzejoli man bija gods skaitīt 4. maija koncertā, kas tika veltīts, lai godinātu grāmatu, kas izveidota kā Jūsu dzīves autobiogrāfija – "Broņislavas Martuževas Likteņgaitu klade", publicēta 2020. gadā. Atceros, kā mūs, skolēnus, ilgi gatavoja, lai spētu norunāt šos dzejoļus tieši tā, kā Jūs tos uzrakstījāt. Man tika izvēlēts, manuprāt, viens no Jūsu labākajiem darbiem, jo to iemācījos viegli, un tā nozīme mani aizkustināja. Šie 5 gadi, kas Jums bija jāpavada pagrīdē vienatnē, klusumā, liek just līdzi visām mocībām, kuras Jūs un Jūsu ģimene piedzīvojāt, bailēm celties katru dienu, ka meklētāji Jūs atradīs.
"Dzejolis ir Dieva dāvana, tas nokrīt no gaisa," – rakstījāt, un ceru, ka dzeja bija kā mierinājums, jo zinu Jūsu saikni ar Dievu un ka tā ne vienu vien reizi Jūsu ģimeni izglāba no bīstamām situācijām, piemēram, kad meklētāji vairākas reizes izmeklēja māju un neko neatrada.
Pieminēšu arī to, ka Jūs 20 gadu vecumā saslimāt ar tuberkulozi un pēc ilgas ārstēšanās atlika tikai aizbraukt uz Bēržu Svētās Annas Romas katoļu baznīcu, noskaitīt sirds lūgšanas un operācija nebija vajadzīga – "Es nekad neesmu viena. Ar mani vienmēr ir Dievs un Dievmāte". Varbūt es pati nekad nesapratīšu šo saikni, ko izjutāt, taču zinu, ka Dievs Jūs nekad nepievīla un bija mūza daudziem Jūsu dzejoļiem, piemēram, "Lūgšana Aglonas Dievmātei", ko līdz šim dzied baznīcās, ansambļos,
koros.
AGRA VECKALNIŅA foto
04.06.2024.