Meirāniete ZINAIDA ILZĒNA dzīves laikā ir strādājusi smagi un daudz, bet, aizejot pensijā, viņu nomāca garlaicība. Kundze bija pieradusi komunicēt ar cilvēkiem un rosīties, tāpēc doma par mājās sēdēšanu viņu skumdināja. Meitas mudināta Zinaida pamēģināja izveidot gleznu no dimanta pērlītēm, un tā izrādījās mīlestība no pirmā acu skatiena.
– Mana dzimtā puse ir Gulbenes novads, bet Meirānos ieprecējos. Šeit dzīvoju kopš 1973. gada, ir jau pagājis labs laiks. Man ļoti patīk šī puse, te uzreiz iejutos labi, pilnīgi jūtu, ka Meirāni ir mana vieta, un man tajos patīk. Esmu atradusi draudzenes, ar kurām kopā sportojam, braucam ekskursijās. Prieks, ka ir izdevies te tik labi iedzīvoties. Visu mūžu esmu strādājusi, braukusi ar traktoru, saimniekoju arī kopējā saimniecībā ar vīru. Tad viena no meitām Lubānā izveidoja savu skaistumkopšanas salonu, tur arī mazlietiņ pastrādāju, un tad vienā jaukā dienā bija jādodas pensijā. Biju pieradusi pie tā, ka visu laiku esmu cilvēkos, komunicēju, bet te pēkšņi paliku viena mājās. Sāku sūdzēties meitām, ka man ir garlaicīgi. Viņas teica, lai izdomāju kādu nodarbi, un tā nu es sāku adīt dažādos rakstos. Adīju zeķes, jo lielākiem rokdarbiem nav pacietības. Tad meita man internetā pasūtīja dimanta pērlīšu glezniņu, lai es pamēģinu tādu salikt. Man tā iepatikās, ka pie šī hobija arī paliku, – atklāj Zinaida Ilzēna.
Mājas pagalmā Zinaidu priecē 90 rozes un dažādas peonijas, tāpēc viņai patīk veidot tieši dabasskatu un ziedu gleznas. Sākotnēji tās šķitušas kā liels retums, taču laika gaitā cilvēki pie tām ir jau pieraduši un glezniņas atrodamas daudzos veikalos. Abas meitas uz maiņām mammai internetā pasūta gleznas, un Zinaida ar prieku un aizrautību ķeras tām klāt.
– Redze pagaidām man vēl turas laba, spēju saskatīt sīkās pērlītes. Taču jārēķinās, ka darbs ir smalks un prasa lielu pacietību. Pērlītes jāsašķiro pēc krāsām un numuriņiem. Es salieku tās pa trauciņiem, uzrakstu uz tiem numuriņus un ar pinceti lieku tāda numura pērlīti uz glezniņas, kāds konkrētā vietā norādīts. Kad Meirānos aizsākās Ziemassvētku egles iedegšana, meita iedrošināja piedalīties tirdziņā un pamēģināt pārdot savus darinājumus. Sākumā cilvēki brīnījās, nesaprata, kā tādas glezniņas iespējams izveidot. Daži pat domāja, ka es vispirms uzzīmēju pamatu un tad līmēju pērlītes pa virsu. Vasarā gan atliek mazāk laika šai nodarbei, jo tad ir gan ārā jāpadarbojas, gan citi mājas darbi jāpadara, bet ziema ir tumšs un vienmuļīgs posms, un tad gan savam hobijam varu pievērsties vairāk, – stāsta Zinaida.
Kopš tā laika, kad viņa uzsāka veidot glezniņas, ir tapuši jau vairāki desmiti. Šobrīd tapšanas procesā ir glezna, kurā attēlots brūns kaķītis ar dzidri zilām acīm ziedu pļavā. Maija garumā Zinaidas glezniņas bija apskatāmas Meirānu bibliotēkā un priecēja ikvienu interesentu, kurš iegriezās tās apskatīt. Bibliotēkas vadītāja Dina Sestule uzrunājusi Zinaidu izlikt savus darbiņus apskatei.
– Man ļoti patīk tas, ko daru. Prieku sagādā veidošanas process, kad redzu, kā veidojas bilde. Ar ierāmēšanu palīdz znots, kas strādā galdniecībā un gleznas ierāmē pats – nopirkt rāmīšus veikalos ir ne tikai ļoti dārgi, bet arī neatbilst izmēri, ir grūti tos piemeklēt. Pērlīšu glezniņu likšana mani nomierina – ja gadās kāds kreņķis, darot darbiņu, es par to aizmirstu un ne par ko citu nedomāju.
31.05.2024.