16. maijā, noslēdzoties ZS "Madaras" slaukšanas automatizācijas projektam, saimniecībā notika firmu produktu prezentācijas pasākums. Tajā varēja uzzināt par "BouMatic" slaukšanas robotu darbības principiem un fermas aprīkojumu.
Kā aprīkojums atvieglo fermas ikdienu, vislabāk var izvērtēt darbībā.
Tagad Sarkaņu pagasta ZS "Madaras" jaunajā fermā strādā trīs šīs firmas slaukšanas roboti. Fermas griestos redzami lieli ventilatori, kas nodrošina gaisa plūsmu, gādā par ganāmpulka karstuma stresa novēršanas tehniskajiem risinājumiem novietnē. Tāpēc kūtis ceļ ar augstajiem griestiem, lai ir daudz gaisa, bet vēl papildus var pievienot ventilatorus. Ventilatori ieslēdzas automātiski, kad karstums un mitrums fermas atmosfērā sasniedz kādu noteiktu līmeni. Karstums kā zināms vasarā negatīvi ietekmē govju veselību, govīm ir karsti, negribas ēst.
ZS "Madaras" pārvaldniece Inga Jurevica atzina, ka slaukšanas automatizācijas projekta noslēgums bija kā atklāšanas svētki, bet projekta ieguvumus tā pa īstam saimniecība vēl turpinās novērtēt. Viņa stāsta: – Ejam uz to, lai būtu vairāk brīva laika gan pašiem, gan darbiniekiem. Vairs neviens negrib strādāt nepārtraukti 7 dienas nedēļā, visi grib strādāt normāli, arī atpūsties, kaut kur aizbraukt, paceļot. Arī fermas Latvijā savā attīstībā iet uz priekšu, jo cilvēki vairs nevēlas strādāt smagu darbu. Kādreiz jau arī negribēja smagi mocīties lopkopībā, bet bija spiesti. Kad daudzi aizbrauca strādāt aiz robežām, saprata, ka arī Latvijā lauksaimniecību vajag attīstīt labā līmenī. Esam sapratuši arī to, ka piensaimniecībā ir jākooperējas. "Madaras" sadarbojas ar kooperatīvu "Piena loģistika".
Robotu ieviešana – darba atvieglošanai
Lēmums par robotu ieviešanu sadarbībā ar "Groupe Robot BouMatic Dotnuva Baltic Latvija" saimniecībā ir nācis, apspriežoties visai ģimenei, jo "Madaras" ir ģimenes saimniecība.
– Attīstība ir normāls process. Kad savulaik nopirkām Krieviņu fermu, mums daudz nekā no tā, kas atvieglotu darbu, nebija, taču tagad pakāpeniski ieviešam jaunās, modernās tehnoloģijas.
Pamatā ir prasme rēķināt, izvēlēties maksājumus, ko var atļauties, un, kad tie saņemti, investēt attīstībā. Mans darbs ir plānot, pārdomāt, racionalizēt, savukārt īpašniece – meita Līga – meklē investīciju iespējas.
Vecajā kūtī, kur tagad ir teliņi, arī plānots remonts, varbūt to varēs īstenot nākamajā plānošanas periodā. Šis jau būs sestais ar ES naudas atbalstu ZS "Madaras" attīstībā īstenotais investīciju projekts. Kā tika uzsākta govju laišana slaukšanas robotos, pagāja kādi divi mēneši. Robotus apguvām palēnām, salīdzinoši mierīgi. Nebija tā – govis tikai ar stumšanu, ar dzīšanu. Tagad jūtam, ka process normalizējas, izslaukums, kas samazinājās, sāk kāpt. Tomēr lopkopībā nevar izvairīties no kāpumiem un kritumiem. Arī iepriekš tika analizēti slaukšanas dati, bet tagad – vēl vairāk. Programma ir diezgan sarežģīta, bet pietiekami vienkārša, lai mēs to saprastu. Visu pamazām apgūstam, notiek darbaspēka kvalitātes paaugstināšana.
"Jāslauc daudz laba piena"
Tā saka Inga Jurevica: – Ja gribi ne tikai izdzīvot, bet arī pelnīt, tad ir jāslauc daudz laba piena. Mēs tagad varam iziet uz piena kvalitāti, slaukt pienu ar lielāku tauku, olbaltuma saturu, pilnveidot procesu, lai govis mazāk slimo. "Madaru" ganāmpulkā ir Holšteinas melnraibās, Holšteinas sarkanraibās govis, ir brūno govju krustojumi. Govis vidēji dienā dod ap 32 l piena.
Ferma ir celta 300 dzīvniekiem, tas ir limits, kas vēl nav sasniegts, ir jārēķina, ka viens robots spēj apkalpot ap 70 slaucamo govju. Ne jau vienmēr jāaug plašumā, jāaug arī kvalitātē.
Protams, ir svarīga rēķināšana, izmaksas, redzēs, kāds būs elektrības patēriņš. Mums vēl ir arī jāmācās, arī govis jāiegroza tā, lai, ejot uz slaukšanu, tās saprastu savu ritmu. Ir govis, kas dodas uz slaukšanu, kaut tām vēl nav laiks, jo grib spēkbarības devu. Spēkbarības patēriņš ir atkarīgs no tā, cik daudz un kādas kvalitātes pienu grib izslaukt, bet pie fermas mums ir redzami arī jauni barības torņi.
28.05.2024.