Jauno speciālistu trūkums (sevišķi lauku reģionos) kļūst jūtamāks arvien vairāk – tas tiešā veidā ietekmē ģimenes medicīnas pakalpojumu pieejamību un ierobežo pacientu iespējas saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi. Viens no Latvijas Lauku Ģimenes Ārstu asociācijas mērķiem un uzdevumiem ir celt ģimenes ārstu profesionālo kvalifikāciju un veicināt starptautiskajiem standartiem atbilstošas ģimenes medicīnas attīstību Latvijā – to uzsver arī asociācijas prezidente LĪGA KOZLOVSKA.
– Šobrīd daudzviet Latvijā lauku reģionos trūkst ģimenes ārstu. Lūdzu, raksturojiet, kāda, jūsuprāt, valstī ir situācija ģimenes medicīnas/veselības jomā!
– Valstī kopumā ir 1206 ģimenes ārsti, kuriem noslēgts līgums ar NVD. Visvairāk ģimenes ārstu ir Rīgā – 556, un pārējos reģionos – Vidzemē, Latgalē, Kurzemē un Zemgalē – ir apmēram vienmērīgs sadalījums. Savukārt no 1206 ģimenes ārstiem 452 jeb aptuveni 37 % jau ir pensijas vecumā – 64 un vairāk gadus veci. NVD ik gadu veic aptauju, lai noskaidrotu situāciju par ģimenes ārstiem, kuri plāno pārtraukt strādāt. No 2024. līdz 2028. gadam to plāno darīt 172 ģimenes ārsti, lielākā daļa tās ir prakses laukos, procentuāli mazākā daļa – Rīgā. Prognozes liecina, ka šajā periodā darbu uzsāks 124 jaunie ģimenes ārsti pēc rezidentūras beigšanas, tādēļ ir gaidāms būtisks iztrūkums mediķu rindās un problēmas pacientiem ar pieejamību veselības aprūpei. Iegūstot sertifikātu, ģimenes ārsti ne vienmēr ir gatavi strādāt patstāvīgi un tūlīt pārņemt prakses vadību no iepriekšējā ģimenes ārsta. Tāpat daudzi jaunie ārsti galvenokārt vēlas palikt Rīgā, bet uz laukiem skatās stipri mazākā daļa. Daudzviet brīvas ārstu prakses ir jau tagad. Vidzemē šobrīd ir brīvas trīs prakses vietas – Madonas novada Cesvainē, Cēsu novadā un Valmieras novadā.
Laba ziņa mūs sagaidīja 21. maijā. Tika pieņemts Veselības ministrijas izstrādātais informatīvais ziņojums par primārās veselības aprūpes attīstības plānu no 2024. līdz 2027. gadam. Plānā ir paredzēta ģimenes ārsta komandas paplašināšana ar vēl vienu valsts apmaksātu darbinieku, kas ir ļoti vajadzīgs pie pašreizējā birokrātiskā darba apjoma, kamēr valstī nav pienācīgi attīstīta digitalizācija un eveselība visu laiku klibo. Otrs lielais panākums – no 2025. gada ir plānots ģimenes ārstu praksēm ieviest būtisku reģionālā atbalsta piemaksu, kas sastāvēs no divām komponentēm: par attālumu no Rīgas un teritorijas iedzīvotāju blīvuma rādītāju. Cerams, ka šis faktors palielinās jaunajos speciālistos interesi par darba iespējām ārpus Rīgas. Tiks paplašināts arī ģimenes ārstu praksēm apmaksājamo manipulāciju saraksts, piemēram, ar tādām manipulācijām kā iekaisuma rādītāja noteikšana, analīzes aizdomām par miokarda infarktu un citas. Tas viss nāks par labu pacientam, jo diagnozi būs iespējams precizēt krietni ērtāk un agrāk uzsākt vajadzīgo terapiju. Rādās, ka viss ir sakustējies uz labu, es tā ļoti ceru. Tomēr, lai jaunos ārstus ieinteresētu nākt strādāt uz laukiem, ļoti liela nozīme ir arī pašvaldību vadības ieinteresētībai, attieksmei un gatavībai palīdzēt. Ar dzīvojamo platību, ar prakses telpu iekārtošanu atbilstoši prasībām, kādas ir ārstniecības iestādēm, ar bērnudārzu, iespējams, ar transportu.
– Diemžēl ģimenes ārstu trūkums lauku reģionos ir smagi izjūtams un tiešā veidā ietekmē šo reģionu iedzīvotāju iespējas saņemt veselības aprūpi. Vai jums ir redzējums par to, kā piesaistīt jaunos speciālistus darbam laukos? Kāpēc jaunie ārsti neizvēlas strādāt reģionos?
– Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc jaunie ārsti neizvēlas strādāt laukos, ir infrastruktūras problēmas, kas rada salīdzinoši lielākas problēmas, nekā dzīvojot galvaspilsētā. Nav tādas kvalitātes ceļu, nav tādu dzīvojamo telpu, bērnudārzu un skolu. Lielākā daļa ģimenes ārstu Latvijā ir sievietes – aptuveni 95 %, tāpēc jaunām sievietēm, kuras vēlas dibināt ģimeni, došanās strādāt uz laukiem pašlaik nešķiet pati labākā perspektīva. Citām ārstēm uz laukiem līdzi pārcelties atsakās otrā pusīte. Vēl laukos ir lielāka izolētība. Ģimenes ārstam ir lielāka atbildība un nepieciešamas plašākas zināšanas. Ja runājam par attīstītajām pasaules valstīm, tur labs instruments jauno ārstu piesaistei ir papildu finansējums. Piemēram, Lisabonā ir viens finansējums, bet pierobežā – pavisam cits, pat trīsreiz lielāks. Ģimenes ārsti līdzīgi strādā arī Somijā, kur Helsinkos šis finansējums ir krietni mazāks nekā reģionos. Šādu pieeju esam centušies virzīt arī mūsu valstī un reģionālā atbalsta piemaksa ir solis šajā virzienā, ko esam centušies virzīt un, cerams, ka mums izdosies to veiksmīgi izvirzīt cauri Ministru kabineta noteikumiem.
– Viens no asociācijas uzdevumiem ir veicināt ģimenes medicīnā strādājošo profesionālās darbības regulējošo dokumentu izstrādi. Vai tas būtu attiecināms arī uz to, lai viens ģimenes ārsts nestrādātu vairākās prakses vietās?
– Asociācija ļoti vēlas, lai katram ģimenes ārstam vidējais reģistrēto pacientu skaits ir ap 1500. Protams, neapšaubāmi ir tas, ka kvalitatīvākus pakalpojums ģimenes ārsts var sniegt tad, ja strādā tikai vienā darba vietā. Arī pārslodze pašam ārstam nav tik liela, jo nenākas mērot ceļu no vienas darba vietas uz otru, un arī apkalpot tik daudz pacientu. Taču jāteic, ka Vidzemes pusē otra darba vieta ir tikai dažiem ģimenes ārstiem – daudz vairāk to ir Latgalē. Noteikti nākotnē arvien vairāk būs jāiesaista ģimenes ārstu palīgi, bet līdz tam vēl gana tāls ceļš ejams, lai izstrādātu labāku sadarbības sistēmu. Jūtamies līdzatbildīgi par procesiem, kas saistās ar lauku ģimenes ārstu darbu un to pakalpojumu pieejamību. Esam panākuši, ka no šī gada 1. janvāra otrās prakses vietai ir lielāks finansējums uzturēšanas izdevumu segšanai. Tas arī ir nopietns panākums. Tomēr, mūsu ieskatā, otrajā prakses vietā pamatā būtu jāstrādā ārsta palīgam, savukārt pats ārsts varētu uz otru darba vietu aizbraukt vismaz reizi nedēļā.
– Dzelzavas ģimenes ārste, kura plāno doties pensijā, pieņem arī Cesvaines pacientus. Sanāk tā, ka šādā gadījumā Cesvainē un Dzelzavā ārsta pakalpojumi nebūs pieejami vispār, un iedzīvotājiem nāksies meklēt sev jaunus ģimenes ārstus, bet nav neviena, kas nāktu uz šīm praksēm.
– Gan asociācija, gan NVD, gan pašvaldības, gan augstskolas tur roku uz pulsa un jaunajiem speciālistiem nepārtraukti sniedz informāciju par brīvajām prakses vietām. Drīzumā notiks RSU rezidentu semināri par darba uzsākšanas plānu un pieejamajām prakšu vietām reģionos, lai uzreiz pēc sertifikāta iegūšanas topošie ģimenes ārsti atrastu savu nākotnes darba vietu. Uz drūmas nots sarunu nebeigsim, es gribu aicināt domāt labas, gaišas domas un ļoti ceru, ka kāds no jaunajiem speciālistiem izvēlēsies arī Cesvaini vai Dzelzavu. Madonas novads vienmēr bijis ļoti pozitīvi vērtēts jauno mediķu vidū, tāpēc cerēsim, ka tā būs arī šoreiz.
28.05.2024.