Laikā, kad Cesvainē ģimenes ārste tika aizsaukta mūžībā un jaunu piesaistīt neizdevās, par pacientiem no Cesvaines rūpes uzņēmās ģimenes ārste Ilga Kreicuma Dzelzavā.
Ģimenes ārstes praksē ir apmēram 1600 cilvēku. – Vairāk gan neņemam, kaut apkalpojam visus, kuri nāk akūtās situācijās, – teic Ilga Kreicuma. Viņai ir zinoši ārsta palīgi – Alla Andersone un Dzidra Ābeltiņa, vieglākos saslimšanas gadījumus palīgi ņem uz sevi, dažkārt pacientus konsultē pa telefonu.
– Cilvēki saprot, kāda ir situācija, un dažkārt šo to piecieš, – atzīst ģimenes ārste. – Mūsu lielākā problēma ir darbinieku atvaļinājumi, ko nevaram atļauties. Aizvietotājus dabūt nav reāli, atvaļinājumu ņemam pa divām nedēļām, uz vietas paliekam divatā, bieži atpūtu nemaz neizjūtot.
Uz jautājumu, kāpēc jaunie negrib nākt uz laukiem – Cesvainē ir sakārtotas telpas, pašvaldības ieinteresēta attieksme, Ilga Kreicuma neslēpj: – Iespējams, kāds jaunais arī nāktu, bet, ja viss būtu gatavs – ja prakse būtu pilnībā sakārtota. Telpas ir viens, nākamais solis ir sagādāt aprīkojumu, visu dokumentāciju, ārsta palīgus – to izveidot ir liels darbs. Turklāt tas neaptver tikai medicīnu. Speciālistu, kas uzņemtos patstāvīgi vadīt praksi laukos, nav. Cesvaines pašvaldība nāk pretī, ir veikti telpu remonti, bet ārstam visu nepieciešamo ir jāiegādājas pašam – tas ir smagākais, kaut nedomāju, ka mūžīgi tā paliks, ka Cesvainē trūks ģimenes ārsta. Arī es visu savulaik pirku pati, telpas remontējām par pašu naudu, tagad tās īrējam. Nebija viegli, bet, kad sākuma posms ir pārvarēts, tālāk darboties var.
Medicīnā Ilga Kreicuma ir kopš 1978. gada: – Beidzu Medicīnas institūtu, par savu darbavietu izvēlējos Dzelzavu, kur atradās vīra dzimtas mājas. Tās vajadzēja sakopt, parādījās darba iespēja, un tiku aizsūtīta uz Dzelzavu.
Jautāta, vai nenožēlo, ka strādā laukos, ģimenes ārste atzīst: – Bija moments, kad gribēju ko mainīt. Slodze bija milzīga, strādāju 24 stundas septiņas dienas nedēļā, un tas nebija izturams. Kad pārgāju dzīvot uz Cesvaini, atrisinājās atpūtas stundas naktī. Uz darbu tagad braucu no Cesvaines – kādreiz devos ar riteni vai vilcienu, nu ar automašīnu, un tā patiešām nav problēma, jo ceļš prasa 10 minūtes. Lai pārvestu ārsta praksi uz Cesvaini, tas gan nebūtu prātīgi. Tad būtu jāsāk viss no gala, kam nepieciešams gados jaunāks ārsts.
Tā kā Latvijā daudziem ārstiem ir lielas slodzes, vaicāju par motivāciju.
– Daļai tas ir misijas darbs, daļai izveidojusies ģimene, ierasta vide, cilvēks negrib neko kardināli mainīt, – komentē Ilga Kreicuma. – Šajos laikos nomainīt profesiju nebūtu problēmu, bet jautājums ir – kur pazūd visi jaunie cilvēki, kas izstudē medicīnu? Vai visi dodas uz ārzemēm? Drīzāk atrod darbu citur. Darbs ģimenes ārsta praksē ir ļoti noslogots. Speciālists tad ļoti jāatbalsta ģimenei, vai viņš velta sevi darbam un dzīvo viens. Atrisinājums pārslodzēm, manuprāt, ir lielāka prakse, kur kopā strādā vairāki dakteri. Tad ir, kas aizstāj, ir brīvais laiks, var doties atvaļinājumā, viss ir sakarīgi.
Lūgta nosaukt sava darba plusus, Ilga Kreicuma uzsver: – Gandarījumu rada tas, ka dari vērtīgu darbu. Gandarījums ļauj pārvarēt visu negatīvo, kaut dažreiz liekas, ka būtu labi, ja tuvumā būtu psihoterapeits. Ir grūti, ka esi viens, jo kaut kur tas uzkrātais smagums tomēr ir jāliek, lai varētu iet tālāk un tāpēc, lai tiktu pāri arī kādām savām neveiksmēm. Ar palīgiem, protams, dalāmies, komandai ir jābūt, bet ne visu var uzkraut palīgam, jo nereti viņam pašam ir savi grūtumi.
– Būtu jauki, ja Cesvainē varētu izveidot praksi, kur viens ārsts darbotos Dzelzavā, otrs Cesvainē, netālu ir Liezēre, kur varētu strādāt trešais, – uzskata Ilga Kreicuma. – Bet tas ir tikai sapņos. Kad veidojās ārsta prakses, man nebija īstas skaidrības, kas ir pašnodarbinātais, kas ir SIA. Ja savu praksi izveido kā SIA, var algot ārstu, ņemt savā pakļautībā un tad pats būsi brīvāks. Var vadīt praksi, algot pat divus ārstus, darīt administratīvo darbu – kā tādā mazā poliklīnikā. Protams, tad jābūt spējīgam vadītājam, bet šāds modelis pastāv. Mēs, latvieši, gan parasti esam darba ņēmēji, ne devēji, un tas redzams visās jomās. Iespējams, tik nespējīgi neesam, bet pašapziņas nereti pietrūkst.
28.05.2024.