Cesvaine ziemā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaines pils
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Necilais karaliskais ziediņš

EGILS JUCEVIČS

Autors • 09.05.2024.

Necilais karaliskais ziediņš
Burtu lielums

Kad eņģeļi lido pār zemi, viņi kaisa mazus gaiši zilus ziediņus, lai cilvēki savās ikdienas rūpēs un raizēs neaizmirstu debesis. Eņģeļi lidinās visur, zilās puķītes zied mežos, pļavās, kalnu nogāzēs, dārzos.

Par to izcelsmes vietu uzskata Kaukāzu, Rietumāziju, Indiju, Pakistānu, Butānu, Nepālu. Tās aprakstīja jau senās Grieķijas zinātnieks un rakstnieks Plīnijs. Puķēm vārdus devusi senās Grieķijas dabas dieviete Flora – ejot pa pļavu, viņa katram ziedam dāvāja vārdu. Darbs jau gandrīz bija pabeigts, kad viņa sev aiz muguras izdzirdēja klusu balstiņu: „Neaizmirsti mani!" Dieviete atskatījās un ieraudzīja zālē grūti pamanāmu mazu ziediņu. Nokaunējusies par savu nevērību, viņa to tā arī nosauca un dāvāja tam spēju atgādināt katram par aizmirstām mājām, mīļotajiem un tuviniekiem. Un tā mazā puķīte tagad angliski tiek saukta „Neaizmirsti mani!", tāds vārds tai ir vācu, franču, spāņu, itāļu, portugāļu, holandiešu, dāņu, zviedru, rumāņu valodā. Mums tā ir neaizmirstulīte, bez vēlējuma formas; līdzīgi ir tās nosaukumi čehu, bulgāru, krievu, japāņu, korejiešu, ķīniešu valodā, arī ivritā un farsi – persiešu valodā. XIV gs. beigās Anglijas karalis Henrijs IV, būdams trimdā, dzimtenes neaizmirstulīti izvēlējās par savu emblēmu, bet, atgriezies tronī, to pasludināja par veiksmes un aizsardzības pret ļauniem spēkiem simbolu. Neaizmirstulītēm ir arī savi svētki. Vācijā ir tradīcija kādā dienā pirms 1. maija visai ģimenei, draugu pulkam vai pat visai skolai doties pastaigā mežā. Gan bērni, gan pieaugušie iet rotaļās, spēlē spēles, plūc neaizmirstulītes un citus pavasara ziedus, nes mājās ziedu vainagus un pušķus; daži tos izkaltētus glabā līdz nākamajam pavasarim. Anglijas „Maija karalienes" svētkiem ir senas saknes – jau I gs. Romā jaunie ļaudis devās mežā, dejoja ap Florai veltītu koku, lasīja ziedus, ar kuriem izgreznoja visu pilsētu. Tradīcija saglabājās arī pēc kristietības ieviešanās. Pirmais sevišķi svinīgi svētkus sāka atzīmēt karalis Džordžs I – atzīmēt pavasara atnākšanu mežā viņš devās ar visu galmu un svītu. Svētkos ir tradīcija izvēlēt meiteni – „Maija karalieni", kuru kronē ar neaizmirstulīšu vainagu. Kādreiz ticēja, ka mazie ziediņi ļauj uzzināt likteņa lemtā vārdu, neļauj ziedu saņēmējam aizmirst dāvinātāju, simbolizē tīrību – gan iekšēju, gan ārēju, to sula norūda asmeni. Zilo krāsu ziediņiem piedod antociāns – viela, kas mazina iekaisumu, tādēļ neaizmirstulītes ir populāras tautas medicīnā. Ziedu novārījums palīdz ārstēt ādas slimības, konjunktīvu, aizsmakumu, ekzēmas.

10.05.2024.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px