Ja nepieciešams atrast informāciju, sekot līdzi aktualitātēm valstī un pasaulē vai vienkārši atpūtināt prātu, bieži vien tiek izmantotas sociālās platformas. Sociālajos tīklos var atrast visu, tomēr, vai viss tur atrodamais ir patiess? Kā izšķirt, kam ticēt, kam nē, ja apkārt ir tik daudz dezinformācijas un maldinošu ziņu? Cik uzticams ir saturs sociālajos tīklos?
Lūkojoties sociālajos portālos, bieži var manīt dažādas lapas, kas ir izveidotas, lai informētu sabiedrību par aktualitātēm, citreiz gluži pretēji – tiek pausta negatīva informācija, pat personiski apvainojumi.
Mārtiņš Priedols, sociālais psihologs, LU pētnieks un pasniedzējs, dezinformācijas un informācijas uztveres eksperts skaidro: – Šādu lapu uzturētāji, informācijas publicētāji viennozīmīgi ir baumotāji. Vai vienmēr šī informācija pirms publicēšanas ir pārbaudīta? Jautājums – ar kādu mērķi šāda informācija tiek izplatīta? Piekrītu, dažkārt mērķis var būt labs, jo informācija tiek publicēta, lai noskaidrotu, vai tā ir patiesība. Viennozīmīgi – labāk vērsties laikraksta redakcijā, nevis rakstīt sociālajā vidē. Cilvēkam ir dabiska tendence pievērst uzmanību negatīvām lietām, informācijai. Pateicoties sociālajiem tīkliem, mēs varam ļoti ātri reaģēt, paust savas izjūtas. Tomēr to dažkārt nevajag darīt, bet vispirms apdomāt, kā būtu labāk rīkoties.
Mēs nevaram viennozīmīgi atbildēt, cik uzticams ir sociālo tīklu saturs. Tam noteikti ir ļoti daudz šķautņu. Atverot jebkuru sociālo tīklu, vai tas ir Facebook, TikTok, Instagram vai kāds cits, mums katram ziņu lenta ir ļoti atšķirīga. Sociālie tīkli ir būvēti tā, ka mēs sekojam kaut kādām lietām, mēs izrādām interesi par konkrētiem satura radītājiem vai gluži pretēji – varam norādīt, ka mums šis saturs nešķiet pievilcīgs. Tādējādi sociālie tīkli atspoguļo ne visai vienveidīgu, bet priekš mums atlasītu informāciju. Līdz ar to jautājums par uzticamību ir ļoti grūti atbildams, jo lielā mērā atkarīgs no tā, kādām lapām sekojam. Galu galā, vai tiek sekots uzticamiem ziņu portāliem, reģionālajiem laikrakstiem, lielākiem medijiem. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka arī medijiem var būt kādas noslieces vai vērtības, kuras vairāk tiek aizstāvētas, par kurām izrādīta lielāka interese. Realitātē var novērot, ka viens un tas pats notikums var tikt atspoguļots kardināli pretēji. Noteikti nevajag sekot tikai influenceriem, tām personām, kuras patīk vai kuras skaļāk kliedz. Paralēli ziņu plūsmā vajadzētu parādīties arī labai žurnālistikas praksei. Tieši reģionālajiem medijiem šajā ziņā ir milzīgs spēks. Viņi spēj saturu piedāvāt atbilstoši videi, cilvēkiem, kuri grib to patērēt.
Vēl kāds aspekts – sociālajos medijos redzam, ka ļoti daudz satura rada amatieri. Tie ir mūsu draugu, kaimiņu viedokļi. Zinām kādu personu, kas ir kļuvusi slavena sociālajos medijos. Tie ir tā sauktie ietekmeļi jeb influenceri, kuri komentē dažādus notikumus, piemēram, politiskus. Tomēr vajadzētu sev pajautāt – cik uzticama ir šī informācija un cik šī persona ir kompetenta spriest par konkrēto jautājumu.
Vēl viena lieta, kam es gribētu pievērst uzmanību, ir patērētāju uzvedība virtuālajā vidē. Nereti šie patērētāji mēdz atšķirīgi izskatīties, norādīt citādāku informāciju par sevi, kā arī uzvesties. Mani bažīgu rada fakts, ka virtuālajā vidē cilvēki izsaka viedokļus, kādus reālajā dzīvē, satiekoties aci pret aci, nemaz nepaustu. Tas papildus uzliek mums jautājumu, cik lielā mērā mēs varam uzticēties pateiktajam. Tas īpaši attiecas uz būtiskiem jautājumiem.
Taujājot, kādi ir galvenie kritēriji, kas jāņem vērā, lasot ziņas un citus ierakstus sociālajos tīklos, eksperts skaidro: – Visus uztrauc, kā neuzķerties uz dezinformācijas, bet nebūt ne lielākā daļa problēmas slēpjas aiz vārda "dezinformācija". Mēdz būt dažāda veida informācija, kas ir maldinoša, bet tā nav radīta ar nolūku maldināt. Par dezinformāciju varam saukt tādu informāciju, ja kāds no tās gūst labumu situācijās, kad mēs tai noticam. Pārsvarā tā tiek lietota Krievijas kontekstā vai tamlīdzīgi.
Savukārt maldinoša informācija ir tā, ar kuru padalāmies, jo domājam, ka tā ir patiesība, bet līdz galam to neesam izpētījuši. Ja runājam par dezinformāciju, talkā nāktu kritiska savu vērtību pārvērtēšana. Cilvēki nereti uzķeras uz dezinformācijas vai maldinošas informācijas, kam viņi tic. Tajā mirklī, kad kāds saka to, kas mums tīk vai kam mēs piekrītam, vairs tik skrupulozi neizvērtējam, vai informācija ir laba, vai tā ir balstīta faktos. Tomēr vienmēr, jebkurā situācijā vajadzētu izvērtēt, un ir jāmeklē tā informācija, kas apgāž pieņemto viedokli. Tas, ka mēs lasām, rūpīgi izvērtējam, nenozīmē, ka mums ir jāmaina savs viedoklis. Mums nav jāapdraud savas pozīcijas. Savu viedokli varam pamatot bez otra cilvēka noraidīšanas, bez vardarbīgas vai agresīvas attieksmes. Labs kritiskais domātājs, ja būs pierādījumi, kas apgāž pārliecību, mainīs savu nostāju.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
23.04.2024.