ZS “Dzenīši” Varakļānu novadā ir bioloģiskā saimniecība kopš laika, kad varēja kļūt par bioloģiskajiem lauksaimniekiem.
Nesen LLKC Madonas biroja, Madonas novada fonda, Madonas un Varakļānu pašvaldības kopīgi rīkotajā pasākumā "Zaļi dzīvojam" nomināciju par ilgtspējīgu bioloģisko saimniekošanu saņēma arī ZS "Dzenīši" saimnieki Rita Dzenovska un Jānis Vīgulis.
30 gadu laikā saimniecība ir attīstījusi bioloģisko kartupeļu (cietes un sēklas) un graudaugu saimniecību. Patlaban bioloģiski sertificēti ir 240 hektāri zemes.
Rita Dzenovska atceras, kā zemnieku saimniecība tika dibināta 90. gadu sākumā: – Jau toreiz manai ģimenei bija pārliecība, ka ir jāsaimnieko bioloģiski jeb tā, kā to darījuši mūsu senči – tā jau arī ir īstā zaļā lauksaimniecība. Par bioloģisko saimniecību oficiāli ar sertifikātu kļuvām 2004. gadā. Sākumā mums bija gan govis, gan aitas, tāpat graudi vienmēr tika audzēti savām vajadzībām. Sākotnēji paši pārstrādājām un tirgojām pienu, sviestu, krējumu, biezpienu. Sākumā īsti nekā nebija, tikai 9 ha zemes. Atceros, ka sāku saimniekot meitas Lauras prasību dēļ, viņa bija tā, kas teica: "Ņemsim zemi!", tolaik vēl dzīvojām Varakļānos.
1994. gadā nopirku sertificētu kartupeļu sēklu, un jau ir 30 gadi, kopš bioloģiski audzējam sēklas kartupeļus pārstrādei cietē. Audzējam kartupeļu sēklu, ir labas pārtikas kartupeļu šķirnes no Nīderlandes selekcionāriem.
Esam bioloģiskie ražotāji pēc pārliecības. Īstenībā visu mūžu esmu bijusi par veselīgu pārtiku, taču neesmu speciāli mācījusies lauksaimniecību. Esmu strādājusi par pārdevēju, izejot kursus, pastrādāju arī Varakļānu slimnīcā par dezinfektoru. Taču varu palepoties ar "zaļajiem īkšķiem". Kad bijām ekskursijā, mājās atvedu pāris ģenētiski nemodificētu sojas pupiņu pākšu, varbūt lai paeksperimentētu. Interesanti, ka uzdīga tikai viena pupiņa, bet no tās ieguvu sēklas, un man izdevās ieaudzēt un pupiņas pavairot. Mani interesē, kas izaugs no tā, kas ir zemē ielikts.
Uz jautājumu, vai šopavasar saimniecībā jau zemes darbi ir sākušies, Rita atbildēja apstiprinoši: – Laiks marta beigās bija ļoti pateicīgs. Mums, bioloģiskajiem, jau ir jācīnās ar nezālēm, nevar sēt pa tiešo. Vispirms zemi nokultivējam, lai uzdīgst viss, kam jāuzdīgst, pēc tam nokultivēsim otrreiz, un tikai tad pēc laika varēs sēt un stādīt. Labi, ka mūsu tīrumos ziemāji ir labi pārziemojuši, rapsi, kas daudziem izsala, neiesējām.
Uz jautājumu vai saimniecībā turpinās audzēt cieti saturošu kartupeļu šķirnes pārstrādei, "Dzenīšu" saimniece atbildēja: – Sadarbojamies ar "Aloja Starkelsen" rūpnīcu. Ja kopš 2008. gada mums, kartupeļu audzētājiem, par piegādātajiem cietes kartupeļiem tika atmaksāti ceļa izdevumi, pērn tie pašiem bija jāsedz. Pagājušajā gadā arī iepirkuma cenas bija zemas, par 1 tonnu samaksāja 630 eiro. Vai tas saimniekam ir izdevīgi? Šogad vēl divu šķirņu cietes kartupeļus audzēsim pārstrādei, pārējos – pārtikas kartupeļus. Diemžēl bioloģiskās lauksaimniecības produkcija mūsu valstī nekotējas. Lai pastāvētu, ir jāskatās ne tikai uz idejām, bet arī uz to, kas ir maciņā. Īstenojam modernizācijas projektu, kas mums pavēra iespēju nopirkt gan traktoru, gan kombainu, un, šo jauno tehniku ekspluatējot, ir daudz labāks komforts darbam. Arī agrāk ir bijuši īstenoti citi projekti, un, ja naudu iegulda saprātīgi, tad var atļauties ko vairāk. Saimnieki prot rēķināt, un no tā, kas nebūs vairs izdevīgi, atteiksies.
Rita Dzenovska priecājas arī par dēla Gundara Vīguļa iesaistīšanos saimniecībā. Viņš Jelgavā ir pabeidzis Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāti, ieguvis agronoma diplomu, ir labs palīgs agronomijā, plānošanā, arī tehniskajos darbos. Meita Laura ir izmācījusies par grāmatvedi un palīdz kārtot saimniecībai grāmatvedību. Mazmeita Madara ir juriste, mazdēls Edvards izvēlējies Jelgavā apgūt mērnieka profesiju.
"Dzenīšu" saimniece atklāj, ka bez nebeidzamajiem lauku darbiem atrod laiku arī pašdarbībai – dzied Murmastienes folkloras kopā "Rota", kā arī dejo kolektīvā "Dardedze" Varakļānos.
16.04.2024.