Šogad 4. septembrī paiet 100 gadu, kopš rakstnieks Rūdolfs Blaumanis, būdams vien 45 gadus vecs, aizgāja mūžībā, atstādams savu daiļradi, savus darbus. Blaumaņa piemiņu godinām viņa dzimtajos Ērgļos, kur rakstnieks dzimis un apbedīts; Brakos, kur rakstnieks dzīvojis un rakstījis un no kurienes viņu smagi slimu mājinieki, draugi un kaimiņi 1908. gada jūnijā pavadīja tālajā ceļā uz Takaharju sanatoriju Somijā.
Ir saglabājušās to dienu aculiecinieka, Braku puiša Pētera Līcīša atmiņas par šo notikumu.
„Tas pats rožu krūms Brakos ziedēja pilnā plaukumā, kad Brakiem savas pēdējās ardievas izteica vēl cerībā uz atgriešanos rakstnieks, kuru draugi savārgušu krēslā iznesa no mājas. Blaumanis savas cerības izteica: „Es nemiršu, – varbūt ilgāk vaidēšu, bet vēl reiz dzīvs es būšu." Klātesošie birdināja asaras, un Blaumaņa krēsls ar nesējiem pamazām sāka virzīties gar riju, pa grambaino ceļu prom. Pate daba likās sagatavojusies kā sēru māmiņa izvadīt savu dēlu. Smalks jūnija lietiņš kā debesu asariņas mirdzināja… bet radu un draugu mīļās rokas nesa viņu arvien tālāk. Uz lielceļa gaidīja pajūgs. No pavadītājiem šķiroties, arī pats Blaumanis apraudājās… Melnā četrjūgu kariete viņu aizvizināja līdz Kokneses stacijai."
Somijā rakstnieks cerēja uz izveseļošanos, arī ārsti neparedzēja to ļaunāko, bet notika nenovēršamais.
Rūdolfam Blaumanim veltītajā nekrologā 1908. gada septembrī Apsīšu Jēkabs rakstīja: „Nevajadzēs vēl sevišķi minēt par Blaumaņa nozīmi latviešu rakstniecībā, – viņa darbi runā paši par viņu. Bet paliek žēl rakstnieka, tikko pāri pusmūžā miruša, kam nebija vēlēts izdzīvot savu attīstības gaitu līdz galam, līdz vecumam. Dieva domas, kas augstākas par cilvēku domām, teica: „Ir diezgan!" (..) Bēru diena savā ziņā ir kā pļaujas diena, kur nāk redzams mūža pļāvums. Tas Blaumanim iznācis bagāts, tāpēc, ka sēja ir bijusi bagāta. Latviešu tauta lai neaizmirst visa tā labā, tīrā un jaukā, ko Blaumanis sējis, bet lai spirdzinās pie tā, ko rakstnieks tai atstājis kā garīgu mantojumu."
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 04.09.2008.
Autore: ANNA KUZINA