Jau pavisam drīz būs beidzies šī gada Lielais gavēnis, ko izdzīvojam, gaidot Kristus Augšāmcelšanās svētkus — Lieldienas. Šogad Lieldienu svinības iekrīt 31. martā, kā allaž — svētdien.
Katoļu Baznīcā ar vārdu "Lieldienas" tiek apzīmētas trīs dienas, kas latīņu valodā tā arī tiek sauktas par Triduum. Šīs dienas veido it kā vienotu dienu – notiek viens dievkalpojums, kas ilgst trīs dienas.
Gavēņa laika sākumā tikām aicināti uz atgriešanos, uz dzīves maiņu, uz jaunu piedzimšanu. Aicināti doties ceļā cauri tuksnesim uz Apsolījuma zemi.
Gavēņa laika tuksnesis man personīgi šogad nesa fizisku ciešanu pieredzi. Vispirms jau saslimšanu ar gripu, kas uz trim dienām nopļāva organismu pilnībā. Atgūšanās no slimības nebija viegla, bet daudz žņaudzošākas ir izjūtas, dzīvojot līdzi cilvēkam, kas saskāries ar vēzi.
– Es daru visu, ko vien spēju, lai veseļotos. Esmu piemērojusies savai situācijai. Vēl jau jāveic slimības pieņemšanas uzdevumi, sirds tīrīšana, spodrināšana. Man ir sajūta, ka man ir aizmugure. Dievs un cilvēki. Ne vienmēr esmu stipra pati. Prāts ir tāds ierobežots, – raksta sirds skaidrā cīņu biedre.
Un pēc laika: – Bija ķīmija. Mērķēta uz kauliem. Tie tagad tādi sāpīgi… Bet noskaņojums man paļāvīgs un labs! Es gribētu, lai pieminam visus apjukušos, slimiņos, vientuļos. Un tuviniekus, kuriem daudz jāpārdzīvo. Paldies viņiem, kam ir karavīra izturība, maratonista sīkstums. Esmu jums ļoti pateicīga.
Vēl pēc laika pienāk jauna īsziņa: – Ir metastāzes. Sāpēja galva, nebija koordinācijas un vēmu. Esmu slimnīcā. Neiroloģijā. Paldies par lūgšanām. Dažreiz esmu tik tukša, ka varu tikai čukstēt: "Dievs, es esmu Tavs bērns. Un viss." Dod pretsāpju zāles. Pārsvarā guļu, bet gars ir možs! Vedīs uz Stradiņiem operēt. Visu var paciest. Viss pāriet. Ir tik labi, ka jūs esat…
Gavēņa laiks, kas ilgst četrdesmit dienas, nereti atklāj jaunu dimensiju. Tas runā ne vairs tikai par atgriešanos, bet par došanos pretī Dievam, pretī Jaunajai Jeruzalemei, pretī Apsolītajai zemei, Dieva apsolījumu piepildījumam. Tas neapšaubāmi virza uz Krustu, nomiršanu sev, bet tas dod arī apsolījumu – Augšāmcelšanos. Ciešanu ceļš, kāds bija Kristum un kāds ir cilvēku dzīvēs sastaptais krusta ceļš, iemāca visdziļāko pazemību, atmet lieko, liek attīstīt pārdabisko skatienu, šķīstī un noskaņo acis vērst uz Tēva sirdi, uz Dieva mīlestības neatkārtojamo skolu. Glābiņu Dievā.
26.03.2024.