Palmira Brice savu darba gaitu sākumā strādāja Mētrienā, kur bija pamatskolas skolotāja un direktore. 1964. gadā viņa tika norīkota darbā par Madonas rajona Kultūras nodaļas vadītāju.
Šai amatā nostrādāti 45 darba gadi. Īpašā rūpe Palmirai Bricei bijusi par Dziesmu un Deju svētkiem, tāpat radošums un savādā meklējumi – idejas ar sevišķu garšu, bet galvenā devīze: "Nerunā gari, bet dari!".
Saņemot balvu, Palmira Brice uzsvēra, ka lielās un nozīmīgās lietas bija iespējamas, jo tajā laikā tas bija kopīgs darbs, kas tika darīts no sirds un ar prieku. Labas domas realizācijai vajadzēja plašu skanējumu un atbalstu. Un tas bija! Tā Madonā kopā ar Jāni Simsonu un viņa komandu tika radīta republikā pirmā bērnu mākslas skola. Notika Mākslas dienu sarīkojumi rajonā, vairāk nekā 20 izstādes vienlaicīgi visās rajona kultūras iestādēs, kur vien bija piemērotas telpas. Dārzniecībā "Iedzēni" tika iekārtota pirmā vitrāžu izstāde rajonā. Atsaucoties tēlniekam Aivaram Gulbim, radās pirmais koktēlniecības plenērs Biksērē. Lai izvērstu plašāk ikkgadējās Mākslas dienas rajonā, tika noorganizēta republikas mākslas darbu izstāde – konkurss "Arona".
Palmira Brice organizēja Madonas rajona amatiermākslas kolektīvu piedalīšanos Vispārējos latviešu Dziesmu un Deju svētkos Rīgā. Viņa atceras 1965. gadu, kad uz Rīgu ar smagajām mašīnām tika vesti salmi, lai skolā uz grīdas sagatavotu naktsmītnes svētku dalībniekiem. Ļoti nozīmīgi bijuši lielie svētku dalībnieku gājieni Rīgas ielās ar lozungiem, kurus neviens labprātīgi negribējis nest. Šādās reizēs radusies ideja veidot vienotu noformējumu, un svētku dalībnieki un vadītāji krāsoja audumus, šuva kolektīviem karogus un gatavoja tautastērpus. Īpaši pieminēts tiek 1980. gada Dziesmu svētku dalībnieku gājiens, kad madonieši bija skaisti saposušies un pēc svētku noslēguma koncerta Mežaparka estrādē LPSR kultūras ministrs Vladimirs Kaupužs pasniedza balvu – Madonas rajonam tika piešķirta 1. vieta par skaistāk noformēto svētku dalībnieku gājiena kolonnu.
1981. gadā radās iecere dibināt rajona skolotāju kultūras darbinieku kori, uz Madonu vadīt jaukto kori atsaucās braukt Jānis Zirnis, slavenā sieviešu kora "Ausma" diriģents. Turklāt viņš uzņēmās rajona koru virsdiriģenta pienākumus. Tika iegūtas pirmās vietas zonālajās skatēs Alūksnē, Gulbenē, Jēkabpilī un 1985. gada Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos – 3. vieta republikā.
Organizējot 6. Tautas teātru salidojumu Madonā 1987. gadā, Palmiras Brices vadībā radās ideja atstāt ko paliekošu, izveidot piemiņas vietu Rūdolfam Blaumanim. Katrs no 125 teātra kolektīviem ziedoja naudu, īsā laikā tēlnieks Arvīds Voitkāns veica savu darbu, un pretī Madonas kultūras namam teātru salidojuma ceremonijas laikā tika atklāts piemineklis latviešu rakstniekam.
Palmira Brice 45 radošajā darbā pavadītajos gados paveikusi daudz, Madonas vārdu viņa izcēlusi plašākā lokā.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
05.03.2024.