Cesvaines pils
Cesvaine ziemā
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Reklāma — × 150 px

Reizi gadā jāaicina palīgos skursteņslauķis

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 08.02.2024.

Reizi gadā jāaicina palīgos skursteņslauķis
Burtu lielums

Gada aukstākie mēneši ir laiks, kad intensīvi norit māju kurināšana. Netīrīti skursteņi un apkures iekārtas bieži vien ir iemesls, kāpēc mājokļos mēdz izcelties uguns nelaimes.

Tuvojoties apkures sezonai ir īstais laiks aicināt talkā skursteņslauķi, kurš parūpēsies, lai kurināt māju var bez bēdu. Skursteņslauķis VITOLDS SEILIS norāda, ka to var darīt arī šobrīd. Svarīgi ir parūpēties par savu un ģimenes drošību.
Jautājot, kad ir vispiemērotākais laiks, lai parūpētos par apkures iekārtām un skursteņiem, Vitolds teic: – Vislabāk to darīt, tuvojoties apkures sezonai, vasaras beigās un rudens sākumā. Tas ir laiks, kad jāpārtīra krāsnis, plītis, kamīni, skursteņi, lai drošāk kurināt. Nepietiek iztīrīt tikai skursteni, jātīra arī visas apkures iekārtas. Dūmi tām visām iet cauri, mainās temperatūra, rodas sodrēji, un tie uzkrājas dažādās vietās. Citās vairāk, citās atkal mazāk. Līdz ar to jātīra pilnīgi viss. To, cik bieži jātīra, nosaka daudz faktoru, bet es ieteiktu to darīt reizi gadā.
Katram iedzīvotājam, kuram ir malkas apkure, ir savi kurināšanas paradumi. Kādam patīk siltāks, citam – vēsāks. Lielā mērā to ietekmē arī laikapstākļi. Ja ir auksts, māja tiek vairāk apsildīta.
– To, cik ātri aizsērē skursteņi un apkures iekārtas, ietekmē kurināšanas slodze, kurināmais materiāls. Cilvēkiem ir iecienītas briketes, bet tās veido ļoti daudz sodrēju. Skuju koku briketes kvēpina vairāk, tāpat briketēs izmantotais materiāls mēdz būt ar dažādiem piemaisījumiem, piemēram, līmi. Izvēloties malku, jāatceras, ka skujkoku malka arī veido vairāk sodrēju. Lapu koku malka ir vislabākais variants. Viennozīmīgi tai ir jābūt sausai, labi izžuvušai. Jāuzmanās arī no ozolkoka malkas, tā ir samērā bīstama. Diemžēl cilvēki pamanās kurināt ar visdažādākajiem materiāliem. Man pašam ir pieredze, aizbraucot tīrīt skursteni, krāsnī ir sakusušas lupatas. Respektīvi, cilvēki apģērbu ir izmantojuši kā kurināmo materiālu. Iemesli, kāpēc cilvēki kurina visdažādākos materiālus, ir dažādi. Viens no tiem – apģērbu izmanto iekuriem, jo ir slinki sagatavot skaliņus. Tiesa, šādas situācijas ir izteiktas tieši laukos, – norāda Vitolds Seilis. – Man ir arī ļoti daudz pozitīvas pieredzes. Daudz ir cilvēku, kuri patiešām izturas ļoti atbildīgi, regulāri tīra iekārtas un skursteņus. Seko līdzi kurināmā materiāla kvalitātei. Patiesi, šiem cilvēkiem nav jāsatraucas, ka varētu izcelties uguns nelaime. Tomēr ir cilvēki, kas uzskata, ka apkures sistēma jātīra reizi trijos gados. Citi, savukārt, to, cik bieži jātīra, spriež pēc iepriekšējo gadu sodrēju daudzuma. Tomēr tas nav rādītājs. Diemžēl joprojām valda uzskats, ja sodrēji izdega, tad nākamajā gadā nav nepieciešams tīrīt. Tāds uzskats ir gaužām aplams.
Ik gadu Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests saņem neskaitāmus izsaukumus uz notikumiem, kas saistīti ar sodrēju degšanu skursteņos.
– Situācija kopumā patiešām ir bēdīga. Cilvēki nezina, ka situācijās, kad aizdegas sodrēji, rodas mikroplaisas jebkurā apkures iekārtā. Tās ar aci nevar pamanīt. Dažādu iemeslu dēļ apkures sistēmas mēdz sēsties, un kādā brīdī uguns var izraisīt lielu nelaimi. Dedzinot visu pēc kārtas, nesekojot līdzi apkures iekārtām, tas var beigties bēdīgi, – uzsver skursteņslauķis. – Jāatceras – sodrēju degšanu ar ūdeni nodzēst nav iespējams! Savulaik pats veicu eksperimentu, aizdedzināju spaini ar sodrējiem. Tie ir smalki un viegli, peld pa ūdens virsu. Ar ūdeni tos nav iespējams nodzēst. Tos var nodzēst ar sāli vai speciāliem līdzekļiem.
Taujāts, kādās situācijās iedzīvotāji paši var tīrīt apkures sistēmas, bet kad labāk aicināt skursteņslauķi, Vitolds iezīmē: – Visvienkāršāk ir iztīrīt skursteni, līdz ar to, ja cilvēks pats vēlas tīrīt, tad tikai skursteni. Lai iztīrītu ieres, tomēr nepieciešams speciāls aprīkojums. Nezinot dūmu gājienu, mūrēšanas specifiku, cilvēks pats var radīt lielas problēmas. Mēģinot tīrīt, var aizgrūst kādu eju, un tad krāsns vairs nekuras vai arī rodas uguns nelaime. Tāpat gadās, ka ieķeras birste un to nevar dabūt ārā. Esmu novērojis, ka cilvēki visbiežāk mēdz izmantot egļu zarus, lai iztīrītu ieres, nodarot lielu skādi. Tāpēc vienmēr aicinu cilvēkus negaidīt pēdējo brīdi un nežēlot naudu, bet aicināt skursteņslauķi. Protams, tā ir katra paša izvēle, tomēr sava un līdzcilvēku drošība un miers ir pats nozīmīgākais.

09.02.2024.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px