Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) ik dienas stāv sardzē par mūsu drošību un veselību, steidzoties uz ugunsgrēku dzēšanas, kā arī dažādiem glābšanas darbiem. Katra situācija ir citādāka, nav vienādu notikumu.
Par šī gada pārbaudījumiem un izaicinājumiem stāsta VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes Madonas daļas komandieris ARNIS ŠMUGAIS.
– Kāds bijis šis gads?
– Kopumā šis gads daudz neatšķiras no citiem – katram gadalaikam savi izsaukumi. Ierasts, ka pavasarī tie ir kūlas ugunsgrēki, vasarā ir visdažādākais spektrs – sākot ar glābšanas darbiem, nelieliem sadzīviskiem ugunsgrēkiem. Savukārt rudens un ziema nāk ar izsaukumiem, kas saistīti ar apkures ierīcēm. Bet visa gada garumā vairums izsaukumu, kuru iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni.
Ja skatāmies vairāku gadu griezumā, tad tomēr ir izjūta, ka mūsu pusē lieli ugunsgrēki ir mazinājušies, bet izsaukumi uz glābšanas darbiem katru gadu pieaug. Bet tas tā ir ne tikai Madonas pusē, bet visā Latvijā. Spektrs ir plašs, sākot ar dzīvniekiem, kuri nonākuši nelaimē, ceļu satiksmes negadījumiem, nolūzušiem kokiem u. c. Šogad izteikti daudz devāmies tieši uz izsaukumiem, kas saistīti ar ceļa braucamās daļas atbrīvošanu no kokiem pēc vētrām, sniegliecēm. . Savukārt, runājot par kūlas ugunsgrēkiem, tendence uzlabojas. Ir periodi, kad šādi ugunsgrēki ir vairāk, bet, skatoties kopumā, tie samazinās. Manā skatījumā, šāda pozitīva iezīme vērojama, jo lielāka uzmanība tiek vērsta uz teritoriju sakopšanu, par ko rūpējas gan zemes īpašnieki, gan lauksaimnieki. Pirms daudziem gadiem ar bažām tika gaidīts pavasaris, jo izsaukumu bija ļoti daudz tieši uz kūlas ugunsgrēkiem. Šobrīd situācija uzlabojas.
Ņemot vērā, ka vasara bijusi sausa, mūsu palīdzība mežu ugunsgrēkos tika lūgta vien dažas reizes. Šos ugunsgrēkus dzēš Valsts Meža dienesta vienības. Šogad jaunu VOLVO 12 tonnu ūdensvedēja autocisternu saņēma Valsts Meža dienesta Centrālvidzemes virsmežniecības meža ugunsdzēsības stacija. Viņiem ir ļoti labs aprīkojums, kas paredzēts tieši dzēšanas darbiem. Šogad meža dienests lieliski ticis galā pašu spēkiem. Ja viņiem nepieciešams mūsu atbalsts, braucam palīgā.
Ziemas sezonā vairāk ir izsaukumu uz dzēšanas darbiem, kas saistīti ar sodrēju degšanu dūmvados. Šeit gan der atcerēties, ka īpašniekam ir arī atbildība par īpašuma drošību. Ugunsdrošības noteikumos ir noteikts, ka viendzīvokļa objektos pašam īpašniekam, ja viņš to prot, ir tiesības tīrīt apkures ierīci, kā arī skursteni. Tomēr ir jāizvērtē, vai pats to var izdarīt kvalitatīvi. Varbūt labāk ir izmantot skursteņslauķa pakalpojumus – skursteni jātīra katru gadu pirms apkures sezonas, bet ik pa 5 gadi ir jāsauc sertificēts skursteņslauķis, meistars, kurš novērtēs vai turpmākos piecus gadus apkures ierīci būs droši ekspluatēt. Visbiežāk deg tie skursteņi, kas nav tīrīti vairākus gadus. Braucot uz izsaukumiem, nereti nākas redzēt apkures sistēmas, kas ir kritiskā stāvoklī.
Diemžēl joprojām saskaramies ar situācijām, ka mājokļos nav uzstādīti dūmu detektori. Mēs, protams, redzam tos mājokļos, kuros nelaimes notiek, un šajos – vairumā notikumu, dūmu detektors nav uzstādīts. Taču tas, ko mēs arī redzam – tie mājokļi, kuros dūmu detektori ir uzstādīti, pat ja nelaimes izceļas – tās tiek laikus pamanītas un arī palīdzība ir klāt ātrāk. Pats svarīgākais – cilvēki par bīstamību tiek brīdināti un paspēj izglābties. Tomēr nereti ir situācijas, ka cilvēki vieglprātīgi izturas pret savu drošību un nereti paļaujas, ka ar viņiem nekas slikts nenotiks.
– Kā kopumā var vērtēt Madonas novadu?
– Gadā ir aptuveni 200 izbraukumu uz dažādiem notikumiem. Tas ir atkarīgs no reģiona, kurā strādājam. Runājot kopumā par apkalpojamo teritoriju, gribas teikt, ka tā ir mierīga un droša, tomēr uz situāciju var skatīties divējādi. Mums mazāk ir glābšanas darbu ceļu satiksmes negadījumos, jo nav lielo maģistrāļu, līdz ar to satiksmes intensitāte nav tik liela.
Lielā mērā izsaukumu skaitu nosaka sezonalitāte un laikap-
stākļi. Uzsniegot sniegam, pieaug ceļu satiksmes negadījumi. Tiklīdz ūdenstilpes pārklājas ar ledu, palielinās izsaukumu skaits uz glābšanas darbiem. Zemledus makšķernieki ir īpaša cilvēku grupa. Kolīdz parādās mazākā ledus kārtiņa, ir gatavi kāpt uz ledus. Viņi apzinās sekas, tomēr tās ignorē. Diemžēl jāatzīst, ja izsaukums ir uz kādu tālāku teritoriju, ielūzušo ne vienmēr izdodas glābt. Protams, ir veiksmes stāsti, bet tādu ir samērā maz. Jāteic, ka Madonas novadā šobrīd viss ir mierīgi.
Šobrīd aktuāli, tiesa ne mūsu reģionam, ir izsaukumi uz notikumiem, kur uz ceļiem uzkrituši koki. Koki ir apsniguši, sniega smagums tos nolauž. Šādu izsaukumu ir daudz, tomēr esmu pamanījis, ka mūsu novada cilvēki šādām situācijām lielākoties ir gatavi paši. Dzīvojot lauku reģionos, iedzīvotāji seko līdzi notiekošajam. Piemēram, kad ir vētras vai šādi laikapstākļi, cilvēki paši atbrīvo brauktuves. Protams, mēs reaģējam uz šādiem izsaukumiem, tomēr ne visi var gaidīt mūsu ierašanos. Viens no mūsu uzdevumiem ir atbrīvot ceļa braucamo daļu, bet primāri mūsu uzdevums ir ugunsgrēku dzēšana un glābšanas darbi.
– Kādi ir lielākie izaicinājumi dienestā?
– Lielākie izaicinājumi ir smagie notikumi. Grūti ir tieši psiholoģiski, jo tā nav ikdiena, kad redzam nepatīkamus skatus, arī mirušos, kad tiek iesaistīti bērni. Ik pa brīdim gadās arī tādi izsaukumi, tie paliek atmiņā. Pēc tam tie tiek pārdomāti, aizdomājamies par rīcību. Dienestā ir psihologi, atbalsta grupas, nepieciešamības gadījumā varam griezties pēc palīdzības.
Vēl viens izaicinājums noteikti ir nokļūšana notikuma vietā, īpaši patālāk lauku teritorijās. Apgrūtinoši tas mēdz būt ziemas periodā. Ceļu uzturētāji ne vienmēr spēj iztīrīt ceļu līdz katrai mājai. Ir bijuši gadījumi, kad vairāki kilometri jāmēro kājām, nesot līdzi aprīkojumu. Mums ir jāpielāgojas apstākļiem, un darām to, kas ir mūsu spēkos.
– Ugunsdzēsēji glābēji, lai vai kā sagatavojušies dažādām situācijām, var sastapties ar neprognozējamiem draudiem, notikumiem savā darbā.
– Darbs ir interesants, un būtiski – tas nav vienveidīgs. Katrs izsaukums ir citādāks. Ir vadlīnijas, kā jārīkojas katrā situācijā, tomēr tās ir ļoti dažādas un nākas rast dažādus risinājumus. Nav divu vienādu izsaukumu, tāpat kā vienādu rīcību. Sevi nepārtraukti ir jāpilnveido, jāmācās. Gribētos, lai izsaukumu ir mazāk, bet mums kā profesionāļiem tie ir nepieciešami, lai nezaudētu savu profesionalitāti. Samērā daudz ir praktiskās nodarbības, tāpat jālasa dažādi dokumenti un noteikumi, mūsu ikdiena ir apmācībām piepildīta.
– Kā Madonas daļā ir ar telpām, tehnikas nodrošinājumu, darbiniekiem?
– Madonas daļā tehniskais aprīkojums ir nodrošināts augstā līmenī. 2022. gada izskaņā jauni, mūsdienīgas Mercedes Benz Unimog automašīnas tika piešķirtas Cesvainei un Varakļāniem. Madonas daļa un posteņi ir nodrošināti ar mūsdienīgu tehniku.
No 2024. gada katram postenim dienests ir izveidojis vēl papildus amata vienības. Tādēļ, ja vēlaties pievienoties dienestam – laipni aicināti komandā. Ja ir jautājumi, lūdzu sazināties ar tuvākās struktūrvienības komandieri. Situācija ir mainīga, jo mūspusē ir daudz kolēģu, kuriem tuvojas izdienas pensijas vecums, līdz ar to, ja viņi dienestu nepagarinās, mums būs vakances. Interese par vakantajiem amatiem ir, bet tikai trešā daļa atbilst prasībām. Prasības ir augstas: nedrīkst būt kriminālas sodāmības, tiek vērtēta fiziskā sagatavotība, jābūt teicamam veselības stāvoklim. Diemžēl lielas problēmas ir ar fizisko normatīvu izpildi. Tomēr darbs VUGD noteikti ir aicinājums. Tas ir gandarījums, ka tu esi palīdzējis, tev ir izdevies un tu jūti cilvēku pateicību.
Savukārt 2026. gadā tiek plānots katastrofu centrs Raiņa ielā pie apvedceļa. Tā kā tiek plānota jauna ēkas būvniecība, atrodoties pašreizējās telpās, netiek veikti lieli ieguldījumi. Sūdzēties nevar. Telpas ir tīras, sakārtotas, ir silti. Lielākā problēma – nav, kur novietot tehniku. Ir divas garāžas, kurās varam novietot pamata auto cisternas. Būtu jābūt arī auto kāpnēm, bet diemžēl nav telpu. Mūsdienu tehnikai ir lielāks apjoms, telpas vairs neatbilst mūsdienīgo tehniku gabarītiem.
– Nodarbināto trūkuma dēļ VUGD īslaicīgi un periodiski uz laiku apturēja atsevišķu mazāk noslogoto posteņu darbību, kas raisīja sašutumu sabiedrībā.
– Ja ir nokomplektētas visas darbavietas, problēmu nav. Tās sākas struktūrvienībās, kurās trūkst darbinieki. Dienestam nācās plānot savu darbu un īslaicīgi slēgt posteņus. Madonas daļas ugunsdzēsēji glābēji daudz brauca dežūrēt uz citām struktūrvienībām. Arī šobrīd turpinām braukt uz dežūrām citos posteņos. Visbiežāk uz Ērgļiem, kur situācija ar darbiniekiem ir mazliet sarežģītāka.
– Vai prevencija ir augstā līmenī, vai izdodas iedzīvotājus sasniegt ar informatīvām publikācijām?
– Jebkur, kur vien var, tiek rastas iespējas informēt sabiedrību par dažādām aktualitātēm un kampaņām. Cik daudz iedzīvotāju no tā uztver un paņem sev, atkarīgs no viņiem pašiem. Ir sabiedrības grupas, kuras ir vienaldzīgas, bet ir cilvēki, kuri pret to izturas atbildīgi.
Atvērto durvju diena ir plaši apmeklēta aktivitāte, kas lielu interesi raisa tieši jaunāko bērnu vidū. Liela interese ir tieši par aprīkojumu un tehniku. Ēnu dienā vairāk ierodas pamatskolas vecuma bērni. Ļoti daudzi ierodas ielūkoties VUGD ikdienā un pauž savu vēlmi un interesi arī pašiem kļūt par ugunsdzēsējiem glābējiem.
Bet izmantojot iespēju, gribu atgādināt ikvienam – uzstādiet un regulāri pārbaudiet dūmu detektoru savā mājoklī. Drošības prasības ir jāievēro katram pašam, jo pat ugunsdrošības noteikumos ir rakstīts, ka katra pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos. Tātad, ievērot drošības prasības ik uz soļa.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
19.12.2023.