Ik gadu vairāk nekā 500 Latvijas mājokļu dūmvados deg sodrēji, kas var izraisīt un arī izraisa postošus ugunsgrēkus. Visvairāk izsaukumu uz sodrēju degšanu dūmvados tiek saņemti Zemgalē un Vidzemē, bet vismazāk Latgalē. Izsaukumu skaitam ir tendence pieaugt.
Aizvadītajā gadā 26 % no visiem ugunsgrēkiem norisinājās tieši dzīvojamā sektorā. Ugunsdzēsēju glābēju novērojumi notikuma vietā ļauj secināt, ka dzīvojamā sektorā 61 % ugunsgrēku gadījumu iemesls ir neuzmanīga rīcība ar uguni. Otrs biežākais ugunsgrēku iemesls ir nepareiza elektroierīču lietošana vai īssavienojums, kas izraisījis 20,8 % no ugunsgrēkiem dzīvojamā sektorā, savukārt 13,2 % ugunsgrēku izraisījusi nepareiza vai bojātu apkures ierīču lietošana.
– Regulāri steidzamies palīgā iedzīvotājiem, kuru mājokļos ir izveidojies piedūmojums, jo apkures ierīces nav pareizi ekspluatētas – pārāk ātri krāsnij aizvērts šīberis, nepareizi izbūvēts dūmvads vai arī granulu katliem nav rūpīgi aizvērta granulu krātuve un, krāsnī sākoties gruzdēšanai, veidojas piedūmojums. Vairums no šiem gadījumiem ir neuzmanīgas rīcības sekas, – pastāsta Sandra Vējiņa. – Joprojām daudzi iedzīvotāji uzskata, ka drošības jautājumi nav primāri – tas redzams gan situācijā ar uzstādītajiem dūmu detektoriem mājokļos, gan arī izsaukumiem, kas saistīti ar apkuri, nepareizu apkures ierīces ekspluatāciju. Apkures ierīces nepareizi ekspluatē – nezina, kā pareizi tās kurināt, veidojas sadūmojumi u. c. Cilvēki izmanto, lieto, bet pat nezina, kā ražotājs instrukcijā ir noteicis. Ļoti bieži tiek ekspluatētas ierīces, kas ir bojātas un nav daudzus gadu desmitus pārbaudītas. Vēl svarīgi saprast, ka ugunsgrēki bieži notiek mājokļos, kuri būvēti pirms vairāk nekā 40 gadiem. Bieži elektroinstalācijas ir tādā pašā stāvoklī, kādas tās tobrīd tika būvētas.
Vismaz trešo daļu ugunsgrēku mājokļos var novērst, ja tiek ievērotas ugunsdrošības prasības, bet pārējo novēršanai nepieciešama iedzīvotāju uzmanīga un pareiza rīcība – smēķējot, lietojot atklātu liesmu, gatavojot ēdienu vai iededzot sveces. Investīcijas dzīvojamās mājas ugunsdrošības stāvokļa sakārtošanā un uzlabošanā vienlaicīgi ar iedzīvotāju ieradumu maiņu atmaksājas, jo novērš traģisku ugunsgrēku izcelšanos.
Katra iedzīvotāja atbildība ir mājoklī uzstādīts, darbspējīgs dūmu detektors. Tikai 34 % mājokļu, kuros 2022. gadā izcēlās ugunsgrēks, bija uzstādīts dūmu detektors. VUGD statistika liecina, ka 64 % ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanīgas rīcības rezultātā. Otrs biežākais iemesls ir īssavienojums un bojātu elektroierīču lietošana, trešais – apkure. Ugunsgrēkos bojāgājušie – 2023. gadā – 66, 2022. gadā – 74, 2021. gadā – 102.
– Daļu no traģēdijām varēja novērst, ja mājokļos būtu uzstādīti dūmu detektori, kas ar skaņas signālu brīdinātu par telpās radušos sadūmojumu un ļautu iemītniekiem savlaicīgi izkļūt no bīstamās vides, un izsaukt ugunsdzēsējus glābējus. Svarīgi dūmu detektoru ne tikai uzstādīt, bet regulāri veikt tā darbspējas pārbaudi – pārbaudīt skaņas signālu, nospiežot testa pogu, noslaucīt putekļus un nepieciešamības gadījumā (apmēram reizi gadā) nomainīt detektora bateriju. No decembra sākuma tiek īstenota kampaņa, kuras mērķis ir veicināt ugunsdrošības stāvokļa uzlabošanos mājokļos, izglītojot iedzīvotājus par dūmu detektoru darbības principiem un nepieciešamību regulāri veikt darbspējas pārbaudi, kā arī mazināt ugunsgrēku traģiskās sekas, uzstādot vai dāvinot dūmu detektorus senioriem un ģimenēm ar bērniem, – uzsver Sandra Vējiņa.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
19.12.2023.