Laikā, kad šķiet, ka vieglāk visu ir nopirkt, atkritumu daudzums tikai pieaug. Lielas problēmas rada nevajadzīgie tekstilizstrādājumi. Iedzīvotājiem vajadzētu rūpīgāk piedomāt pie tā, kā šo problēmu varētu mazināt. Vispirms noteikti jāsāk ar sabiedrības informēšanu par nepieciešamību samazināt tekstila atkritumus.
Viens no informēšanas veidiem ir dažādu lekciju vadīšana. Kā efektīgāk un dabai draudzīgāk izmantot vairs nevajadzīgās drēbes, aizkarus, segas un citus tekstilizstrādājumus, ko var darīt, lai šī veida atkritumu kļūtu mazāk, lekcijā stāstīja meirāniete Dana Barkāne.
– Mācoties universitātē, kad aktualizējās jautājums par tekstila šķirošanu, arī mums mācību procesā uzmanība vairāk tika vērsta uz tekstilmateriālu otrreizēju izmantošanu, arī es pati sāku vairāk par to piedomāt un radīt izstrādājumus no jau esošajiem apģērbiem, – atceras Dana. – Veidoju apģērbu kolekcijas konkrētās tēmās nevis no veikalos pirktiem audumiem, bet no apģērbiem, kas tika iegādāti otrreizējās lietošanas veikalos. Nevaru gan teikt, ka ikdienā ļoti par to piedomāju, bet es skatos, lai tas, ko es iegādājos, būtu kvalitatīvāks. Ja apģērbs kļuvis vecāks, cenšos to neizmest, bet atvedu uz laukiem lietošanai pa vasaru vai izmantoju atsaitēm dārzā. Cenšos piedomāt pie tā, lai apģērbs nebūtu jāizmet, bet tam būtu ilglaicīgs pielietojums. Ja apģērbs ir labs, cenšos to atdot, ziedot kādam, kam tas ir vairāk nepieciešams.
Vislielākā kļūda, kas tiek pieļauta, ir nepārdomātie pirkumi. Visbiežāk tas ir atlaižu laikā.
– Pirmajā acu uzmetienā konkrētais apģērba gabals iepatīkas, aiznesam mājās un saprotam, ka to nav ar ko sakombinēt, nav pasākuma, uz kuru to uzvilkt. Apģērbs ilgi nostāv skapī, pamainās mode, vairs nepatīk, un tekstilizstrādājums kļūst mums nevajadzīgs, tiek izmests, vai domājam, kā to pārstrādāt tālāk. Vispirms būtu jāsamazina tekstilizstrādājumu daudzums, pērkot jaunus, padomāt, lai tie ir kvalitatīvi, viegli sakombinējami un lai būtu, kur ar tiem doties, – iezīmē Dana Barkāne.
Ne vienam vien pēdējos gados ir radusies izjūta, ka apģērbam kvalitāte ir mainījusies. Apģērbs ātrāk plīst, izstaipās, nomazgājas krāsa, sapūkojas. Dana skaidro: – Pirms kāda laika modes zīmoli izdeva divas kolekcijas gadā – rudenī un pavasarī. Apģērbi maksāja vairāk. Šobrīd ātrie modes zīmoli izdod kolekciju reizi divās nedēļās. Attiecīgi materiāli tiek izmantoti zemākas kvalitātes, lai zemāku varētu noteikt cenu. Tiek izmantots lētāks darba spēks, un kvalitātei vairs netiek pievērsta tik liela uzmanība. Apģērbi, kas ir lētāki, vairs nav tik kvalitatīvi. Tāpēc vienmēr iesaku izvēlēties dārgāku apģērbu, kas kalpos ilgāk, nesapūkosies, neizirs vīles. Arī izskats būs kvalitatīvāks un gribēsies to uzvilkt vairākkārt. Ņemot vērā, ka daudzi dzīvo pēc principa – kāpēc labot, ja var nopirkt, tekstila atkritumu kļūst vairāk. Pozitīvi, ka arvien vairāk tiek rīkotas dažādas akcijas, lai cilvēkus informētu, ka tas nav īsti pareizi. Tomēr statistika liecina, ka cilvēki sāk vairāk piedomāt un izvēlas zīmolus, kuri apģērbu rada no otrreiz pārstrādāta materiāla vai piedāvā pārstrādāt savus apģērbus. Šobrīd pat ir zīmoli, kas piedāvā izīrēt džinsu bikses. Cilvēks maksā noteiktu mēneša maksu. Ja tās ir apnikušas, neder vai ir saplīsušas, tās var apmainīt, izpirkt vai atdot atpakaļ. Pašlaik tādu iespēju piedāvā Anglijas uzņēmums, bet ar interneta starpniecību iespēju var izmantot jebkurā pasaules malā.
Ko mēs varam darīt, lai mazinātu tekstila atkritumu kalnus?
– Manuprāt, vislabākais risinājums ir apģērbu nēsāt pēc iespējas ilgāk. Kad tas ir kļuvis par mazu vai nevajadzīgs, to var atdot kādam citam vai nodot labdarībai. Ļoti labs variants ir arī tekstilizstrādājumu konteineri. Apģērbs tiek sašķirots un attiecīgi nodots tālāk vai nu pārstrādei, vai otrreizējai izmantošanai, – pastāsta Dana Barkāne. – Tāpat arī mājas apstākļos mums pašiem būtu jāsaprot, kāpēc šos tekstilizstrādājumus vairs neizmantojam. Ja tie ir labi, varam izmantot vēl. Ja ir caurumi vai traipi, tos var skaisti salāpīt, uzšūt kādu detaļu, piešūt dekoratīvu elementu, apģērbu atsvaidzināt un nēsāt tālāk. Savukārt, ja tekstilizstrādājums ir nolietots, netīrs – ir citi varianti, kā to izmantot sadzīvē. Piemēram, audumu var saplēst strēmelēs un izmantot siltumnīcā, atsienot tomātus. Nevajadzīgos un novalkātos apģērbus var sagriezt strēmelēs un no tām pīt paklājus dzīvnieku patversmēm. Tie var būt lielisks akcents arī mājās. Iespējas ir daudz, bet vispirms jāsaprot, kam nevajadzīgais apģērbs atbildīs. Apģērbam var dot otru dzīvi, piemēram, no biksēm pāršujot svārkus vai no svārkiem uzšujot rokas somiņu. Internetā ir ļoti daudz pamācību, kā to izdarīt mājas apstākļos. Starp citu, neizmantojot adatu un diegu, no T krekla var izveidot iepirkumu somu. Īsā laika sprīdī var iegūt divus labumus – krekls nenonāk atkritumos un veikalā nav jāpērk plastmasas iepakojums, jo soma ir atkārtoti izmantojama. Ir ļoti pozitīvi, ka cilvēki izvēlas apģērbu nodot labdarībai, tas pagarina apģērba mūžu. Protams, ir forši, ka cilvēki ir radoši un atrod citu pielietojumu nevajadzīgajiem tekstilizstrādājumiem. Piemēram, no tiem var šūt dažādas rotaļlietas, lellēm kleitas. Internetā ir atrodamas piegrieztnes. Ļoti populāri ir tekstilizstrādājumu aksesuāri – auskari, kaklarotas, piespraudes u. c. Ļoti interesanta ir apģērba atsvaidzināšana, pieliekot klāt dažādas detaļas. Esmu redzējusi no gabaliņiem kopā sašūtas spilvendrānas un aizkarus, dažādus sienas dekorus. Audumu var sasmalcināt un izmantot pildījumam. Interesanti, ka tekstilizstrādājumus izmanto pat māju siltināšanai. Cilvēks, ko vien iedomājas, var izdarīt. Šobrīd cilvēki dzīvo saspringti, un, manā skatījumā, šāda darbošanās spēj pat nomierināt. Tā ir sava veida meditācija, un tu atpūties no ikdienas saspringuma.
Izmantojot internetu, var radīt unikālas lietas
– Internetā, izmantojot dažādus resursus, var smelties neiedomājamas idejas. Piemēram, var atrast neskaitāmus variantus, kā no džinsu biksēm, nogriežot staras un nošujot vīli, var iegūt somiņu. Var smelties idejas, kā no džinsiem veikli uztaisīt svārkus. Par šo tēmu ir pieejamas dažādas variācijas. Pamācības ir soli pa solim, lai arī cilvēki, kas pirmo reizi ko tādu vēlas pamēģināt, visu saprastu un iegūtu vēlamo rezultātu, – uzsver Dana. – Lai kaut ko mainītu, tas ir jāgrib. Ja katrs mēs sāksim ar sevi, viss mainīsies arī globālākā mērogā. Ja gaidīsim kādu no augšas, kas mūs nokomandē vai pasaka priekšā, kā mums rīkoties, viss ļoti lēnām ies uz priekšu.
15.12.2023.