Šogad ir sakritis viss, kas var saimniecībām iegriezt — laikapstākļi, zemās iepirkuma cenas gan piena lopkopībā, gan graudkopībā, kredītprocentu pieaugums un ES atbalsta maksājumu izmaksas kavēšanās.
Par situāciju piena lopkopībā stāsta Aronas pagasta ZS "Kalna Putni" īpašniece Daiga Pūce:- Gada sākums līdz 1. februārim jau bija tīri labs, bet tad piena cena nogāzās lejā. Decembrī vēl bija 49 centi par litru, tad vienā mēnesī bija tikai 28 c/l, tad kāpa uz augšu, šobrīd ir 38 c/l, ceram, ka decembrī būs vairāk. Tomēr šis gads ir ar mīnusiem. Katram jau pašizmaksa atšķiras, bet šajā brīdī ir jābūt virs 40 centiem par litru, lai savilktu galus, ņemot vērā, ka izmaksas piena lopkopībā arī ir palielinājušās. Turklāt katram ir savi ieguldījumi, ir kredīti un kredītprocentu pieaugums. Piena lopkopībā arī nevar ietaupīt, jo govs veselību sačakarēt var ātri, bet pēc tam to nevar dabūt atpakaļ normā. Tā nav izvēle – pavasarī sēt graudus vai nesēt. Vai nu govi likvidē, vai dod tai ēst. Mums pagājušais gads, normāli saimniekojot, noslēdzās ar peļņu, līdz ar to pusgadu varējām mierīgāk dzīvot. Saimniecībai bija uzkrāta arī barības rezerve, bet viss jau reiz izbeidzas. Kad uzstādījām savus palīgus – robotus, bija izrēķināts kredīta pamata maksājums, bet to, ka kredītprocenti pacelsies četras reizes, nevarējām paredzēt. Pa šiem mūsu saimniekošanas gadiem fermā ir veikts jau trešais nozīmīgais ieguldījums, ber piena cenu krīze jau kāda ceturtā. Ja kredītprocenti būs tik augsti, vairāk ieguldījumu netiks veikti.
Kopš 1. novembra Daiga Pūce ir ievēlēta par LPKS "Piena loģistika" valdes priekšsēdētāja vietnieci. Viņa zina stāstīt, kā beidzamajos gados piena cenu Latvijā nosaka Polijas lielie pārstrādes uzņēmumi. Tiklīdz Polijā pārstrādes uzņēmumiem neiet labi, tā cena krītas. Kooperatīvs "Piena loģistika" 70 % piena ved uz Lietuvu un Igauniju, 30 % paliek Latvijā, kur pārstrādes uzņēmumiem ir sava iepirkuma cena.
Saimnieks Atis Pūce piebilst: – Ja nekas nemainīsies, arī mēs vairāk neturpināsim. Mūsu bērni neturpinās strādāt, ja redzēs, ka no tā darba, ko dari, gada beigās neko nenopelna. Nevar visu laiku atrasties nulles punktā. Nauda, kas ir paredzēta piena lopkopības stabilizācijai, vēl nav izmaksāta. Kad tā būs, daļa jau būs saimniecību likvidējusi. Kāda šogad bija zāles raža? 3 ruļļi no hektāra. Labi, mums vēl izauga kukurūza.
Daiga Pūce: – Pagaidām vēl ceram, ka ar platībmaksājumiem izvilksim pa nullēm. Pateicoties zemnieku sapulcei Slampē, vismaz kaut kas nedaudz sakustējās.
22.11.2023.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".