Dita Zomerovska, ZS “Brencēni” pārvaldniece Kalsnavas pagastā:
– Mūsu saimniecībā ir ap 20 slaucamo govju ganāmpulks, saimniekojam bioloģiski, bioloģisko pienu realizējam AS "Lazdonas piensaimnieks". Esam saimniecība, kas ir piedzīvojusi vairākas piena cenu lejupslīdes. Vēl šī gada sākumā bija normāli, bet tad – straujais cenu kritums. Nu atkal ir tā, ka visam cenas aug, tikai ne pienam, un iepirkuma cenas kā nokritās kopš šī gada sākuma, tā arī tādas palika. Cenu kritums ir jūtams – par katru bioloģiski slauktā piena litru – par 10 centiem mazāk, patlaban ir 38 centi litrā. Varbūt ziemā, kad būs mazāk piena, cena palielināsies, bet kaut kā vairs neticu.
Šogad vasaras sākumā bija traks sausums un karstums, govīm pat īsti nebija ko ēst, jo visa ganību zāle izdega. Labi, ka nav meliorēta zeme, un govis, meklējot zāli, ēda pat krūmājus, koku lapas. Izturējām, izslaukums turējās normas robežās. Lopbarības sagatavošana sausā vasarā ir problēma, jo ko lai sagatavo, ja nav zāles. Vēlāk, kad uzlija, no atāliem varēja kaut ko nopļaut un ziemai sagatavot. Zāle uz rudeni – lekna un zaļa, govis vēl tagad pa dienu laižam ganībās. Graudus paši neaudzējam, spēkbarība ir jāpērk, un 1 kg spēkbarības maksā dārgāk nekā 1 l piena.
Arī atbalsta maksājumi kavējas, un bioloģiskajiem lauksaimniekiem jau oktobrī tika solīts avansa atbalsts. Manuprāt, šogad pieteikšanās bija sarežģīta, liela birokrātija, lai saņemtu maksājumus par ekoshēmām. Labi, ka nav kredītu, jo tad vispār būtu vakars. Ja piena cenas nekāps, diez vai slaucamās govis vairs turēsim, arī jaunajiem nav liela entuziasma.
Inguna Akmentiņa, LLKC Madonas konsultāciju biroja lopkopības speciāliste:
– Izaicinājumu piena lopkopībā netrūkst – piena cenu lejupslīde, karstums, sausums, zāles lopbarības nepietiekamība, barības cenas, darbaspēks u. c. Viens nevar pavilkt, labi, ja ir ģimene. Arī paaudžu maiņa notiek ne visās saimniecībās, jo jaunie nevēlas strādāt 24/7. Ja kāds juta, ka vairs nevarēs turpināt strādāt piena lopkopībā, tad šis gads ar piena iepirkuma cenu krasu pazemināšanos noveda pie lēmuma pielikt punktu. Taču likvidējas mazās saimniecības, lielās turpina strādāt. Statistika vēsta, ka govju skaits samazinās, bet izslauktā piena daudzums palielinās. Fermās, kur veikti ieguldījumi, uzstādīti slaukšanas roboti, paņemts kredīts, cits nekas neatliek, kā turpināt strādāt.
Paredzēti arī atbalsta maksājumi – gan par slaucamajām govīm, gan par labturību, kur maz pieteicās, jo saistību uzraudzība ir 5 gadu garumā. Izmaiņas maksājumos kopumā no 2023. gada ir krasas, un nebūt nav atvieglota pieteikšanās, pat iznāk, ka ir sarežģītāk, jo ir prasība lietot LIZ pārvaldības sistēmu. Lopkopjiem gaidāms arī ES ārkārtas atbalsts, kam jāpiesakās Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā līdz 1. decembrim.
22.11.2023.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".