Madonas muzeja izstāžu zālēs kopš 17. augusta skatāma starptautiskā glezniecības plenēra „Laisma" dalībnieku darbu skate „Ūdensrozes Vestienā".
Ideju gleznot ūdensrozes un šai tēmai veltīt izstādi pirms pāris gadiem laismiešiem ieteica māksliniece Inese Jakobi.
Tieši viņa arī izkārtoja uz muzeju atvestos darbus, ekspozīcijā iekļaujot ne tikai aizvadītās vasaras veikumu, bet arī Madonas muzeja fondu un ar plenēru iepriekšējos gados saistīto mākslinieku gleznas.
Izstādes atklāšanā apbrīnu par autoru veikumu rajona padomes vārdā izteica priekšsēdētāja vietniece Modra Vilkauša, uzsverot, ka nereti mākslinieki glezno abstraktas formas, tā paliekot mazāk saprotami skatītājiem. Šoreiz izstāde ir skaidri uztverama, tai tulku vai starpnieku nevajag. Vestienas pagasta padomes priekšsēdētājs Dainis Baškevics apbrīnoja mākslinieku atbrīvotību radošai izpausmei un spēju pamanīt skaisto, kas ikdienišķi nereti paslīd garām vai vietējo acīs kļūst par parastu fonu.
To, ka ūdensrozes ir pasaulīguma un zvaigznes mirdzuma apvienojums, tātad viens no skaistā simboliem, izstādes atklāšanā apliecināja starptautiskā glezniecības plenēra „Laisma" mākslinieciskā organizatore Maija Jakoviča. Protams, šis tēls ne tikai gleznotāju, bet arī skatītāju apziņā ir sen izspēlēts, apgūts un nereti balansē uz gaumes vai bezgaumības robežas. Par laimi ekspozīcija apgājusi saldā un šlāgeriskā noskaņu, tai cieņu un apbrīnu pauda izstādes atklāšanas dalībnieki – plenēra meistardarbnīcas vadītāja Laila Balode, mākslinieki Vita Merca un Jāzeps Pīgoznis.
– Iedvesmu nevar dzīt kā zirgu, tai vajadzīga vide un atmosfēra, – gleznaino apvidu Vestienā, kā arī māksliniekiem piešķirto dotumu radīt uzteica rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne. Viņa akcentēja, ka jau sen starptautiskais glezniecības plenērs „Laisma" ir rajona kultūras dzīves viena no vizītkartēm un „vienaldzīgi klusēt" par to (un ūdensrozēm) nudien nevar.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 23.08.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto