Stirnas un staltbrieži ir samērā bieži sastopami. Bieži tie ir redzami mežu ielokos un pļavās, nereti ieklīst arī mājas pagalmā. Retāk izdodas sastapt mežacūkas vai vilkus.
Tomēr ik pa laikam interneta vidē var lasīt par dažādiem gadījumiem, kad ir izdevies redzēt vilku. Bieži par to ziņo laukstrādnieki, norādot, ka vilki izrāda interesi par tehniku, nebaidās no tās. Nesen bija video, kurā redzams, ka vilks seko cilvēkiem.
Pirms kāda laika, apsekojot mežaudzes Madonas novadā, vilku ģimeni sastapa Uģis Bergmanis, Latvijas valsts mežu vecākais vides eksperts.
– Madonas novadā mežacūku skaits ir samazinājies, savukārt vilku skaits nekad nav bijis mazs. Tā nepavisam nav pēdējo gadu tendence, vilki vienmēr ir gan bijuši sastopami, gan medīti. Laiku pa laikam, biežāk tieši medījot, vilkus izdodas sastapt. Šo noteikti nevar saukt par netipisku uzvedību. Jaunos vilkus, kad viņi jau ir pieauguši, dienas laikā iespējams sastapt. Tomēr situācijas mēdz būt dažādas. Protams, nav labi, ja vilks nāk pagalmā, un šāda rīcība ir retums. Esmu redzējis dažādus gadījumus. Visraksturīgāk, kad jaunie vilki augumā ir praktiski sasnieguši pieauguša vilka izmērus, turas kopā bariņos un patstāvīgi iepazīst apkārtni, tad viņus var redzēt skraidām arī pa ceļiem. Tas, ka ir kāds atsevišķs vilks, kurš pilnībā nebaidās no traktortehnikas un automašīnām, varētu liecināt, ka pārējie pieaugušie vilki un kucēni ir nomedīti. Šāds vilks nav pieredzējis barības ieguvē un tas varētu būt izskaidrojums šādai rīcībai, kad vilks pilnībā zaudē bailes. Tie ir jaunie vilki, pieaugušie tā nedara, – iezīmē Uģis Bergmanis. – Vilks nav bīstams cilvēkiem, bet mājlopiem, īpaši aitām, gan. Tā ir tipiska vilka uzvedība, īpaši, ja aitu ganāmpulks ir tuvu mežam. Ja tās ganās lauku apvidū, kur novēroti vilki, par ganāmpulku jāparūpējas nopietnāk.
Tomēr arī pašiem lauksaimniekiem ir jāparūpējas par aitu novietni naktīs un elektriskajiem ganiem, lai mājlopus pasargātu.
Par netipisku vilku uzvedību jāziņo medniekiem
Latvijā vilks ir īpaši aizsargājama, ierobežoti izmantojama suga, kuru drīkst medīt stingri noteiktos apjomos – šajā medību sezonā ir atļauts nomedīt 300 indivīdu. Dienests uzsver, ka vilku medības palīdz uzturēt plēsēju dabiskās bailes no cilvēka un uzlabo lauku apvidu iedzīvotāju spēju līdzāspastāvēt ar vilku populāciju.
Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti atgādina, ka Latvijā vilku galvenais barības objekts ir savvaļas pārnadži – stirnas, staltbrieži un mežacūkas. Pēdējos gados pieaudzis ziņojumu skaits par vilku uzbrukumiem mājlopiem, lielākos postījumus nodarot aitu audzētājiem, tomēr šogad 9 gadījumos cietuši arī suņi.
– Suns kā vilka medību objekts saistāms ar indivīdu, kuram savvaļā ir apgrūtināta medījuma ieguve. Tas var būt vecs vai fiziskas traumas guvis atsevišķs indivīds vai pāris vilku, kuri nedzīvo barā, bet meklē savu teritoriju. Ja vilkam ir bijusi iespēja viegli nomedīt suni, ļoti ticams, ka tas šādu iespēju izmantos arī turpmāk. Tādēļ šādi indivīdi no vilku populācijas būtu jāizņem primāri, – uzsver Valsts meža dienesta Medību daļas vadītājs Valters Lūsis.
Lai pasargātu mājdzīvniekus no iespējama vilku uzbrukuma, Valsts meža dienesta Medību daļas speciālisti iesaka:
* Ja vilks vairākas reizes dažu dienu laikā novērojams māju tuvumā, informēt par to tuvāko mednieku kolektīvu. Informāciju par mednieku kolektīviem var saņemt Valsts meža dienesta mežniecībās;
* Ja netālu no apdzīvotas vietas manīti vilki ar netipisku uzvedību, piemēram, tādi, kas zaudējuši dabiskās bailes no cilvēka un regulāri manāmi klaiņojot, informēt tuvāko mednieku kolektīvu;
* Neturēt suņus pie ķēdes. To šobrīd ierobežo arī normatīvie akti. Ja sunim nav iespējas aizbēgt un patverties vietā, kur vilks netiek klāt, tas var kļūt par vieglu medījumu plēsējam. Arī žogs ap māju atturēs nelūgto ciemiņu.
Valsts meža dienests aicina medniekus primāri medīt vilkus tajās medību platībās, kurās ir saņemtas ziņas par vilkiem ar netipisku uzvedību un medību platībās, kurās ir fiksēti vilku uzbrukumi mājdzīvniekiem.
Šogad Valsts meža dienests ir saņēmis 48 ziņojumus par vilku uzbrukumiem mājlopiem un mājdzīvniekiem. Dienests aicina ziņot par katru vilku uzbrukumu, jo tikai tie uzbrukumi, kura sekas pārbaudījuši dienesta speciālisti, tiek oficiāli atzīti par notikušiem, un tas ļauj pēc iespējas operatīvāk pieņemt nepieciešamos drošības pasākumus.
24.10.2023.