23. augu stā notiks referendums par tautas rosinātājiem grozījumiem pensiju likumā. Valdība ar apbrīnojamu darba sparu turpina tiražēt mītus, puspatiesības un vienkārši melus par gaidāmo referendumu. Tieši tāpēc es vēlos bezkaislīgi atbildēt uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, ko esmu uzklausījis, tiekoties ar cilvēkiem visā Latvijā.
Vai par pensiju likuma grozījumiem ir iespējams
referendums?
Jā. Šāds referendums ir iespējams, tas atbilst Satversmei, un tiesību eksperti Egils Levits, Aivars Endziņš un Gunārs Kusiņš to ir publiski apliecinājuši.
Kur ņemt naudu?
2008. gadā, salīdzinot ar 2007. gadu, pamatbudžeta izdevumi tika palielināti par 536 miljoniem latu, bet sociālie izdevumi tika palielināti vien par 307 miljoniem latu. Pie tam 254 miljoni latu, ko nodokļu maksātāji iemaksās sociālā budžeta kontos, tiks iztērēti valsts pārvaldes uzturēšanai. Budžeta ieņēmumu pieauguma lielākā daļa tiek iztērēta valsts pārvaldei, nevis pensionāriem un invalīdiem, jo tādas ir šīs valdības prioritātes.
Latvija ir zeme, kur valstij piederošie uzņēmumi bieži ir priviliģētā monopolstāvoklī. To peļņa ir ļoti liela. Piemēram, Valsts a/s „Latvijas Valsts Meži" 2007. gadā nopelnīja 93 miljonus latu, „Latvenergo" – 9 miljonus latu, bet „Latvijas Dzelzceļš" – 28 miljonus latu. Pašlaik likums nosaka, ka valsts budžets no šīs peļņas saņem vien 27%. To palielinot līdz 50% likmei, kas ir tuvu privātā sektora dividenžu izmaksas apjomiem, valsts budžets 2008. gadā papildus ieņemtu 78 miljonus latu.
Tikai pēdējā pusgada laikā Valsts kontrole ir atklājusi nelietderīgus valsts naudas tēriņus 50 miljonu latu apjomā. Un šī valdība tos turpina. Par nodokļu maksātāju naudu tiek iepirkti zobeni armijas vajadzībām, katrs 501 lata vērtībā, un apgaismots televīzijas tornis, tiek apdrošināti valsts pārvaldē strādājošie vairākus gadus uz priekšu. Tā ir klaja nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšana. Šī nauda ir jānovirza pensionāru dzīves apstākļu uzlabošanai.
Vai grozījumi nerada sociālu netaisnību?
Koalīcijas politiķi mēdz uzsvērt, ka pensiju likuma grozījumi padarīs visas pensijas vienādi lielas. Tā nav taisnība. Pašreiz likums paredz, ka pensionāri ar 41 gadu stāžu saņem par vismaz 27 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Pensiju likuma grozījumi paredz, ka pensionāri ar 41 gadu stāžu saņems par vismaz 67 latiem lielāku pensiju nekā pensionāri ar 19 gadu stāžu. Pie tam spēkā paliek noteikums, ka par katru darba stāža gadu pienākas piemaksa. Šobrīd tā ir 40 santīmi par katru gadu, un tiek plānots to noteikt 70 santīmu apmērā par katru gadu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.08.2008.
Autors: AIGARS ŠTOKENBERGS
„Sabiedrība citai politikai" valdes loceklis
O. Skujas foto no arhīva