Madonas rajona bibliotēkas konferenču zālē apmēram mēnesi skatāma madonietes Ritas Jakoveles gleznu izstāde. Ziedi, klusās dabas un ainavas. Kāds, kurš nezina faktu, ka advokāte Rita Jakovele brīvajā laikā glezno, atnākot uz izstādi un apskatot bildes, iespējams, sastaps cilvēku, kādu nekad iepriekš nav pazinis. Bet izstādes atklāšana visiem zinātājiem uzmirdzēja tuvcilvēku sirsnībā, dzejas, ziedu un mūzikas dāsnumā.
– Mēs tiekamies vasaras viducī, un arī Ritai ir pats vasaras vidus, – sarīkojumu ievadīja izstādes iniciatore Sarmīte Radiņa. – Lai viss notiekošais izskan kā veltījums Ritas dzimšanas dienā, jo šodien ir viņas īstie šūpuļsvētki.
– Draudzība ar bibliotēkas meitenēm man aizsākās pirms 12 gadiem, – ievadu izstādes tapšanā un mākslas telpas izvēlē iezīmēja Rita Jakovele. – Toreiz bibliotēkas telpās atvēru savu biroju. Bibliotēkas ēkai Poruka ielā bija saistība arī ar manu vaļasprieku, jo pēc skolas beigšanas šīs ēkas jumta stāvā apmeklēju tēlotājas mākslas studiju. Ēkā, kur rajona bibliotēka atrodas šobrīd, Ritas Jakoveles kontekstā meklējama cita kopsakarība: šeit 12. augusta pēcpusdienā pirms vairākiem gadu desmitiem viņa ir dzimusi.
To, ka Ritas Jakoveles vaļaspriekam pēdējos gados laiks atvēlēts vairāk, rāda iekārtotā ekspozīcija. Tajā aplūkojams autores 21 pēdējos trīs gados tapušais darbs. – Ar gleznošanu ir tā, ka tas nemaz nav tik viegli, jo nereti nākas saskarties arī ar radīšanas mokām, – atzina Rita. – Bet, kad pirmās mokas ir pāri, iesākas azarts un īsts krāsu prieks. Esmu centusies izjust krāsas to dažādos toņos un izlaist tās caur sevi. Bildēs iegleznojies mans laiks un mans prieks, bet lielākais prieks tomēr ir mana meita.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 19.08.2008.
Autore: INESE ELSIŅA
OĻĢERTA SKUJAS foto