Sociālie pakalpojumi ir vieni no izmantotākajiem gan mūsu novadā, gan valstī kopumā. Ikviens, kurš nonācis grūtībās, pateicoties sociālo dienestu darbam, var vērsties pēc palīdzības un zināt, ka tiks uzklausīts. Katra sociālā dienesta mērķis ir nodrošināt saviem klientiem pēc iespējas labākus dzīves apstākļus. Tieši pēc šāda principa rit arī Varakļānu sociālā dienesta ikdiena, un tā vadītāja AINA KANČA kopā ar uzticamu darbinieku komandu rod risinājumu jebkura klienta sasāpējušai situācijai.
– Pastāstiet par sociālā dienesta piedāvātajiem pakalpojumiem!
– Sociālais dienests izveidojās, kad notika pirmā reforma, tātad 2009. gadā. Tolaik mēs vēl darbojāmies domes ēkā, bet 2011. gadā pašreizējai sociālā dienesta ēkai tika piesaistīta Eiropas nauda, veikts kārtīgs remonts, un kopš tā laika strādājam šeit. Mūsu iestāde pēc renovācijas ir ne tikai sociālais dienests, bet arī alternatīvās aprūpes centrs. Invalīdi un trūcīgie cilvēki ēkas pagrabtelpā var nomazgāties un veikt visas nepieciešamās higiēnas prasības, tai skaitā arī izmazgāt veļu. Tepat ir iespējams arī vingrot uz trenažieriem. Manuprāt, mūsu piedāvātais pakalpojumu klāsts ir līdzīgs ar to, ko piedāvā citi sociālie dienesti visā valstī. Tas ir darbs ar ģimenēm ar bērniem, aprūpe mājās, arī rehabilitācija un psihologa pakalpojumi, protams, arī sociālā palīdzība saistībā ar visiem pabalstiem. Mājokļa pabalstus un GMI (Garantētā minimālā ienākuma) pabalstus gadā izmanto vidēji sešdesmit personas. Piedāvājam asistenta pakalpojumus personām ar invaliditāti, un gada laikā četrpadsmit līdz piecpadsmit personām tiek piešķirta asistenta palīdzība. Ar palīdzības sniegšanu mājās nodarbojas mobilā aprūpes grupa, kas sastāv no četriem cilvēkiem, un gadā tiek apkalpoti četrdesmit līdz četrdesmit divi cilvēki. Visvairāk tiek izmantoti tieši sociālie pabalsti – gan garantētais minimālo ienākumu pabalsts, gan mājokļa pabalsts. Pie mums viens sociālais darbinieks strādā ar ģimenēm ar bērniem, viens sociālais darbinieks nodarbojas ar pabalstiem, un vēl viens sociālais darbinieks strādā ar personu grupām un aprūpes mājās pakalpojumiem. Šai iestādei ļoti atbalstoša ir mūsu aprūpētāja, kura ir kā galvenā saimniece sociālajā dienestā. Protams, mobilā aprūpes grupa, kuras darbinieki jebkurā brīdī ir gatavi palīdzēt jebkurā veidā atkarībā no tā, ko konkrētajam cilvēkam vajag. Ir bijis pat gadījums, kad domes priekšsēdētājs personīgi ir devies palīgā grūtībās nonākušam cilvēkam.
– Vai tie, kuriem ir nepieciešama sociālā palīdzība, spēj pārvarēt kautrību vai nedrošību un vēršas pie jums?
– Man ir prieks un gandarījums, ka varam palīdzēt arī vientuļajiem pensionāriem, kuriem iepriekšējie ienākumi bija nedaudz lielāki par minimumu, un līdz ar to viņi neko nevarēja saņemt. Sākumā, kamēr cilvēki pārkāpj kauna slieksni un nedrošību, ir grūtāk piedāvāt viņiem atbalstu, bet laika gaitā tas pāriet. Viņi saprot, ka nav jākaunas vai jājūtas slikti par to, ka ir jālūdz palīdzība. Es šeit strādāju jau ilgus gadus, visus pazīstu un ar ikvienu varu jebkurā brīdī parunāt, pajautāt, kā viņam klājas, piedāvāt palīdzību, ja tāda ir nepieciešama. Es ceru, ka cilvēki vēl vairāk tiks iedrošināti un nebaidīsies vērsties pie mums pēc vajadzīgā atbalsta. Viens no sociālā dienesta darbības mērķiem ir cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošana mūsu iespēju robežās. Mūsu rīcībā ir arī mobilais aprūpes busiņš, kas vajadzības gadījumā pārvadā cilvēkus, piemēram, nogādā uz slimnīcu vai Rīgu.
– Kā raksturojat sociālā dienesta sadarbību ar vietējo pašvaldību?
– Par iestādes sadarbību ar vietējo domi varu teikt tikai pašus labākos vārdus. Mūsu sociālie darbinieki apkalpo klientus arī Murmastienē, esam nodrošināti gan ar transportu (elektromobiļiem, vieglajām automašīnām), un arī attiecībā uz budžetu līdz šim viss vienmēr ir bijis kārtībā. Pašvaldība nekad nav atteikusi palīdzību un vienmēr laipni nāk mums pretī.
– Sociālo pakalpojumu grozā no nākamā gada tiks ieviestas izmaiņas. Kas mainīsies?
– Līdzšinējam groza piedāvājumam nāks klāt aprūpes pakalpojumi bērniem invalīdiem, ko finansēs pašvaldība. Vēl pie jaunajiem pakalpojumiem pieskaitāmi grupu dzīvokļi. Pagaidām nezinām, kā tas viss būs, bet šajā ziņā liels palīgs un atbalsts būs Madonas novads. Mēs sadarbojamies ar novadu deinstitucionalizācijas procesa ietvaros vairākos jautājumos – sociālās rehabilitācijas, personu ar invaliditāti un nepilngadīgiem bērniem vecumā līdz astoņpadsmit gadiem jomā. Ja ir nepieciešami padomi, allaž varam sazināties ar attiecīgajām personām un saņemam palīdzību. Skatoties uz nākotnes perspektīvām, pavisam noteikti būs jāveido sadarbība ar tuvākajām pašvaldībām, jo nav jau māksla izveidot pakalpojumu – ir jāspēj to nodrošināt. Madonas novadam ir ļoti daudz pakalpojumu, ko piedāvāt cilvēkiem un noteikti būs izdevīgāk slēgt līgumu un piedāvāt izmantot šos pakalpojumus tur. Viss apstājas pie speciālistiem, ļoti grūti ir piesaistīt jaunos kadrus. Attālums izsaka ļoti daudz!
– Vai, jūsuprāt, sociālās palīdzības pieejamība iedzīvotājiem novadā ir pietiekami labā līmenī? Varbūt saredzat, kādi uzlabojumi būtu nepieciešami?
– Nav noslēpums, ka reģionālā reforma nav līdz galam izdevusies. Neatkarīgi no tā, pie kā Varakļāni atradīsies, mēs tāpat nāksim ar saviem vairāk nekā trīs tūkstošiem iedzīvotāju. Neraugoties ne uz ko, sociālajam dienestam tik un tā ir un būs jāstrādā. Priecē, ka aug pabalstu apmēri, un mani ļoti apmierina Labklājības ministrijas konsultatīvās sanāksmes, kurās tiek izstrādātas un pārrunātas visas aktuālās vadlīnijas, piemēram, mājokļa pabalsti, palīdzības iespējas ukraiņiem un tamlīdzīgi. Izjūtam lielāku atbalstu. Un vēl viens pluss ir arī tas, ka varam veidot plānus, doties uz domi pie deputātiem un skaidri pateikt, kas mums būs nepieciešams. Ir jārunā par veselības nozari. Atnākt uz dienestu un izklāstīt savu problēmu nav grūti, bet speciālistu pieejamība gan sagādā grūtības. Speciālistu piesaiste ir arī finansiāls jautājums, kas sagādā grūtības. Piemēram, Rīgā ir izveidota vaučeru sistēma, varbūt arī mums būtu jāsāk par to domāt, lai atbalstītu tieši veselības jomu. Esam labi nodrošināti ar ģimenes ārstiem, sociālajiem pakalpojumiem, bet tieši speciālistu piesaiste ir tas, pie kā vajadzētu piestrādāt.
– Nav noslēpums, ka sociālajā sfērā ir jāsaskaras ar izaicinājumiem.
– Viss apstājas pie finansēm. Speciālistus varētu piesaistīt ar dzīvesvietu, ar labu infrastruktūru apkārt un visām no tā izrietošajām iespējām. Bet otra lieta ir tas, cik šie speciālisti varēs nopelnīt, cik daudz cilvēku pie viņiem nāks. Tas nenotiek uzreiz tik ātri – tas, ka speciālists būs pieejams, nenozīmē, ka būs personas, kas pie viņiem uzreiz nāks. Tas nozīmē vispirms darbu ar apkārtējiem. Iedzīvotāju paliek arvien mazāk, un tā tas notiek visur.
– Jūsu darbs ir starp tiem, kas sniedz gandarījumu par paveikto.
– Priecē, ka uz ielas satikts cilvēks, kurš kādreiz varbūt bija dusmīgs vai nomākts, pasmaida, pasveicina vai pasaka paldies. Piemēram, kāds kungs pārvācās dzīvot, un viņam trūkst mēbeļu. Es varēju piedāvāt risinājumu, savedot šo kungu kopā ar kādu, kurš var iedot viņam mēbeles. Rezultātā šis cilvēks bija ārkārtīgi priecīgs. Palīdzība ne vienmēr nozīmē tikai materiālu atbalstu, bet arī emocionālu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
19.09.2023.