Pilsētu svētki turpina pārstaigāt Latviju. Pilsētas kā vilnis aiz viļņa saposušās paceļas un uzdzirkstī savos pakalnos vai upju krastos. Atšķirība ir tikai svinamajā gadu skaitlī. Arī Salacgrīva 9. augustā svinēja savu 80 dzimšanas dienu.
Svētku programma gara kā tēvzemes josta. Manu uzmanību vairāk piesaistīja ugunsskulptūras veidošana. Kā vēstīja afiša – pirmreizējs notikums Eiropā! Mēs visi esam redzējuši, kaut vai pa televizoru, kā mākslinieki veido skulptūras no ledus, no smiltīm, bet te – ugunsskulptūra. Un mākslas darba apdedzināšana nevis podnieka ceplī, bet tieši uz postamenta. Tātad kaut kur pasaulē šī tehnoloģija jau apgūta.
Darbi pie skulptūras veidošanas keramiķa Imanta Klīdzeja vadībā jau bija sākušies pirmajā augustā, piepalīdzot keramiķiem no Lietuvas un Igaunijas. Kad es ierados Salacas upes krastā, skulptūras kontūras bija iezīmējušās viena metra augstumā virs pamatnes, kurtuvē šņāca gāzes deglis, cietinot mālu, lai tas izturētu arvien pieaugošo svaru. No māla sloksnītēm, kas bija datora klaviatūras lielumā, keramiķu pirksti veidoja vijumu pēc vijuma. Un nepārtraukta garāmgājēju uzmanība: – Kas tur notiek, kas tur būs?
Kā atzinās L. Klīdzeja kungs: -Reizēm pat sausa mute paliek no runāšanas. Bet es priecājos, ja cilvēkus tas interesē, ja var izglītot arī šajā virzienā.
Skulptūras tapšanu man kā pilsētas ciemiņam bija iespēja novērot piecu dienu garumā. Pat vairākas reizes dienā gāju pāri tiltam uz upes kreiso krastu, lai sekotu līdzi pārvērtībām.
Skulptūra „Pārcēlājs" – 2,5 m augsts keramikas veidojums atbilstošs pilsētas sejai un vēsturiskai uzziņai. Senāk šajā vietā atradās koka tilts pār Salacu. Katru pavasari ledus gabali to lauzuši un aiznesuši jūrā. Tad strādājis pārcēlājs. Upes krastus nevar atstāt nesavienotus.
Māls tika atvests no Vāczemes, mīcīt palīdzēja mākslas skolas bērni. Apdedzināšanas procesa nobeigumā temperatūrai jāsasniedz 1200 grādu. Viss tika filmēts un dokumentēts žurnālā.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 14.08.2008.
Autors: Aivars Aivieksts
Salacgrīvā 09. 08. 2008.