Laikraksta „Stars” redakcijā saņēmām jautājumu no Ļaudonas pagasta iedzīvotājas, kura vēlējās vērst uzmanību uz ne visai patīkamu situāciju.
– Mūsu pagastā dzīvo kāds vīrietis, kuram ir garīga rakstura traucējumi. Jau aizvadītajā gadā sazinājos ar Ļaudonas pagasta sociālo darbinieci, lūdzot palīdzēt šim vīrietim. Tolaik viņš dzīvoja kopā ar māti, kuru šāgada janvārī pastniece atrada mirušu. Tagad vīrietis palicis viens pats. Zinu, ka iepriekš šis cilvēks tika vests uz ārstniecības iestādi un pēc novērotā likās, ka tas ir palīdzējis. Tomēr šobrīd situācija ir izvērtusies bēdīga. Cilvēks staigā apkārt noaudzis, netīrs. Drēbes nav mazgātas, arī pats nemazgājies un patiešām jau, rupji izsakoties, smird. Tāds pats viņš brauc arī uz Madonu, un, kā esmu dzirdējusi, smaka autobusā ir briesmīga. Jau staigā pa mājām, prasot ēst. Kad saņem invaliditātes pabalstu, pārtiku nopērk, taču tas ir īsam periodam. Visbēdīgāk, ka neviens nesniedz palīdzību, neliekas ne zinis. Mājā, kur viņš dzīvo, nav ne elektrības, ne ūdens, nav arī malkas, lai kurinātu ziemā krāsni vai pagatavotu ēst. Vīrietis nav vecs, tomēr garīga rakstura problēmas izjūt visi apkārt dzīvojošie. Viens pats klīst apkārt, bļaustās, auro baisas frāzes, kuras var pat pielīdzināt draudiem. Manuprāt, tas būs līdz reizei un kādā mirklī var sākt savus draudus arī īstenot. Es neesmu vienīgā, kas uztver šo situāciju par milzīgu problēmu. Arī kaimiņi baidās, ir zvanījuši uz dažādām iestādēm, tomēr rezultāta nav. Ir saņemtas atrunas, lai paši tiekam galā, bet kā? Es šim vīrietim esmu svešs cilvēks, nevaru aizvest viņu uz medicīnas iestādi vai piespiest apkopt sevi, vai iet viņa īpašumā. Manuprāt, pēc iespējas ātrāk nepieciešams sniegt jebkādu palīdzību. Viņš nespēj pats par sevi parūpēties, nav arī tuvinieku, kas varētu sniegt palīdzību, – satraukumu pauž ļaudoniete.
Sazinoties ar Ļaudonas pagasta sociālo darbinieci Aiju Zablocku, saņemam situācijas skaidrojumu.
– Gadījums ir zināms, un tas patiešām ir ļoti bēdīgs. Jau iepriekš ar mani ir sazinājušies kaimiņi, stāstot par šo vīrieti, viņa uzvedību un apstākļiem, kādos viņš dzīvo. Situācija ir zināma, iespēju robežās ir sniegta arī palīdzība. Jau iepriekš vīrietis ir vests uz ārstniecības iestādēm, atgriežoties kādu brīdi viss ir bijis kārtībā. Protams, pēc izrakstīšanās jāturpina lietot medikamenti, bet vai viņš to dara? – aizdomājas sociālā darbiniece. – Pēdējās reizes, nogādājot vīrieti ārstniecības iestādē, saņēmām atteikumu, jo netika uzskatīts, ka viņam būtu nepieciešama mediķu palīdzība, un tika norādīts, ka pret paša gribu diemžēl viņu iestādē ievietot nevaram, lai gan redzam, ka tas būtu vajadzīgs. Vīrietis saņem invaliditātes pensiju, finansiālā palīdzība nav nepieciešama. Esmu vedusi apģērbu, sniegusi dažāda veida palīdzību, bet tiek saņemts atteikums. Vairāk satraukums ir par to, ka nav malkas, lai kurinātu māju, lai gan tajā pašā laikā arī malkas sagādāšana nebūtu problēma, bet viņš nav ieinteresēts neko darīt. Cilvēkam ir smagi garīga rakstura traucējumi, un ir skaidrs, ka pats neatzīs, ka viņam ir nepieciešama palīdzība. Šādā gadījumā, to arī esmu minējusi kaimiņiem, situācijās, kad vīrietis uzvedas neadekvāti, var saukt Neatliekamo medicīnisko palīdzību, kas nogādās attiecīgajā medicīnas iestādē, kur saņems nepieciešamo palīdzību. Pēc tam jau var lūkoties pēc cita veida palīdzības, piemēram, pieteikt rindā uz sociālās aprūpes namu, kas paredzēts tieši personām ar garīga rakstura traucējumiem. Šobrīd situācija ir bēdīga, bet strādāju, lai to atrisinātu.
16.06.2023.