Lai cilvēki ar īpašām vajadzībām veiksmīgāk varētu iekļauties sabiedrībā, pašvaldības, uzņēmēji, dažādas institūcijas rūpējas par iespējām, kā uzlabot dzīves apstākļus, pilnveidot pakalpojumu klāstu. Liels darbs pilsētās tiek ieguldīts infrastruktūras sakārtošanai, lai ikvienam cilvēkam būtu ērti pārvietoties pa ielām, iekļūt iestādēs, lai saņemtu nepieciešamo palīdzību.
Katru gadu situācija uzlabojas, un infrastruktūra tiek sakārtota. Lai viss būtu ideāli, jāpaiet laikam. To, cik sakārtota un piemērota ir pilsēta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, pastāstīt var Ilze Priedīte, kas ikdienā pārvietojas ar elektrisko mobilitātes skūteri.
– Man ir kustību traucējumi, pārvietojoties pa pilsētu, varu teikt, ka Madona tikai daļēji ir pieejama cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Vislielākā bēda ir par to, ka Madonas novada Sociālais dienests tika pārcelts no Parka uz Blaumaņa ielu. Iepriekšējā atrašanās vietā piekļūšana un iekļūšana bija krietni vieglāka, tas bija pieejamāks cilvēkiem arī ar funkcionāliem traucējumiem. Jau divus gadus tas atrodas jaunās telpās, dodoties uz turieni, esmu secinājusi, ka kāpnes nav īsti atbilstošas, tās ir augstas. Tāpat darbinieces ir otrajā stāvā, un ir sarežģīti pie viņām nokļūt. Protams, darbinieces nokāpj lejā, par ko liels paldies. Tāpat ir sarežģīti nokļūt uz Blaumaņa ielu, jo jāšķērso iela, uz kuras ir ļoti dzīva satiksme. Skūteris nav ātrs, veicīgi jāpārbrauc iela. Ietves salaidumi ar ceļu ir augsti, ar šo skūteri nemaz tik viegli nav uzbraukt. Tādas vietas pilsētā ir daudz kur. Piemēram, ziemā es no mājas izbraucu tikai tad, kad nav sniega un apledojuma. Diemžēl ne vienmēr ietves ir kārtīgi iztīrītas un pārvietoties ir neiespējami.
Visnepieejamākā, manā skatījumā, ir Raiņa iela. Tā ir ļoti sliktā stāvoklī, lai pa to varētu droši un ērti pārvietoties. Šeit nav runa tikai par cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī par māmiņām, kuras stumj ratiņus. Nav iespējams normāli pabraukt, uzbraukt uz trotuāra, jo uzbrauktuves ir pārāk augstas, tāpat maz ir vietas, kur ērti nobraukt.
Vislabāk man patīk pārvietoties pa apvedceļu. Kārtīgi izbūvēts gājēju ceļš, uzbrauktuves un nobrauktuves pārvaramas bez aizķeršanās.
Runājot par veikalu pieejamību, varu teikt, ka it kā ir padomāts, bet tajā pašā laikā ne līdz galam. Uzbrauktuve ir, bet tā ir šaura. Veikalos ejas šauras, viss piepildīts ar precēm. Grūti tur ir manevrēt, piemēram, ratiņkrēslā vai ar elektrisko mobilitātes skūteri. Tāpat tirgotāji, kas sacēluši savas vietas, piemēram, pie "Konzuma", liedz iespēju ērti pārvietoties.
Tomēr mans novērojums – ja cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem var nokļūt praktiski visur, kur vien nepieciešams, visgrūtāk ir vājredzīgiem un akliem cilvēkiem. Par viņiem mūsu pilsētā nav padomāts nemaz, un tas liedz iespēju viņiem iziet no mājām. Manuprāt, šī problēma ir jāaktualizē un jārod risinājumi, lai padomātu arī par šiem cilvēkiem.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par pielikuma "Lasi. Vērtē. Analizē" saturu atbild SIA "Laikraksts STARS".
#SIF_MAF2023
13.06.2023.