#SIF_MAF2023
Einārs Dumpis, Ļaudonas jauktā kora "Lai top!" dalībnieks:
– Dziesmu svētku pieredze man iesākās Rīgā, kur kādreiz bērnībā dzīvoju. Mācījos 2. klasē, kad skolotājs konstatēja – man ir laba dzirde, un līdz ar to tiku nozīmēts uz Rīgas Pionieru pils kori. Uzreiz tiku apstiprināts arī Rīgas zēnu korī. Tolaik kora sastāvā piedalījos divos skolēnu Dziesmu svētkos, ar savu kolektīvu dziedāju pat uz Operas un baleta teātra skatuves. Pēc tam no dziedāšanas atturējos, bija pārtraukums, līdz kori atsāku apmeklēt, pārceļoties uz dzīvi Ļaudonā. Dziedāju un joprojām dziedu Ļaudonas jauktajā korī "Lai top!".
Dziesmu svētki katram koristam ir augstākā virsotne. Piecu gadu garumā apmeklē mēģinājumus, mācies, apgūsti repertuāru, un kulminācija ir piedalīšanās Dziesmu svētkos. Svētku laikā ir negulētas naktis, sadzīviski joki un piedzīvojumi, bet, neskatoties uz to, ka četros piecos no rīta esi aizgājis gulēt, deviņos jau esi mēģinājumā uz Mežaparka lielās skatuves. Tā ir atbildība kopkora un diriģentu priekšā. Es vienmēr izbaudu un apzinos, ka svētku laikā neko negribu izlaist vai nokavēt. Viss ir tā vērts! Tā ir neaprakstāma kopības izjūta, ka esam tik daudz latviešu vienkopus, dziedam un piedalāmies kāda ļoti liela notikuma radīšanā.
Daira Drozdova, Sarkaņu pagasta tautas nama "Kalnagravas" jauktā vokālā ansambļa "Rondo" dalībniece: – Šogad manā dzīvē kopā ar ansambli un kori šie būs ceturtie Dziesmu svētki. Pirmos trīs pieredzēju vokālā ansambļa "Rondo" sastāvā. Pirmajā reizē dziedājām Dzelzceļa muzejā, otrajos Dziesmu svētkos bija jādzied septiņos koncertos Vecrīgas ielās. Dienas garumā gājām no vienas vietas uz nākamo, un tā bija smaga pieredze, jo kolektīva dāmas esam pieradušas uzstāties augstpapēžu kurpēs, bet Vecrīgas bruģis tam nepavisam nav draudzīgs. Ir saglabājusies fotogrāfija, kur ansambļa meitenes stāvam ar plikām kājām, mūsu kurpes ir noliktas priekšā, un gaidām savu uzstāšanos. Pagājušajos Dziesmu svētkos bijām gudrākas – visas piemeklējām solīdus staigājamos apavus. Bez tam iepriekšējos Dziesmu svētkos dziedāju Cesvaines jauktajā korī. Tas bija mans dzīves sapnis – kādreiz tikt uz svētkiem ar kori un uzstāties Mežaparka lielajā estrādē. Skolas laikā nekas tāds nebija izdevies, bet darba dzīves laikā koros nedziedāju. Kordziedāšanai mani iedvesmoja nu jau mūžībā aizsauktā diriģente Ija Voiniča, un patiešām biju lepna Cesvaines kora sastāvā dziedāt svētku estrādē. Viss bija tik labi noorganizēts – gan koru uziešana, gan noiešana no skatuves, un arī mēģinājumu process bija labi saplānots.
Guna Ruļuka, Madonas kultūras nama pūtēju orķestra dalībniece: – Ap 2010. gadu diriģente Inga Avišāne Praulienā atjaunoja Praulienas jaukto kori. Tā kā esmu vietējā patriote, korī sāku dziedāt arī es. Pēc apmēram trim gadiem Ingai dzīvē kas mainījās un kori pārņēma vadīt diriģents Jānis Rijnieks. Mēģinājumi pārcēlās uz Saikavas tautas namu, uz kora mēģinājumiem ieradās cilvēki gan no Praulienas, gan Barkavas puses, gan Saikavas. Praulienas koris joprojām mēģina tur.
Tomēr Dziesmu svētki nav saistīti tikai ar koriem. Svētkos piedalās arī pūtēju orķestri. Pēdējos četros Dziesmu svētkos esmu piedalījusies kā Madonas pūtēju orķestra mūziķe. Pateicoties kolektīva augstajiem rezultātiem skatē, vienmēr mums bijusi iespēja un laime spēlēt arī lielajā Mežaparka estrādē. Vienos Dziesmu svētkos gan spēlēju kā orķestra mūziķe, gan dziedāju korī. Ar mani uz šiem svētkiem bija arī dēliņš Edgars, tikai viņš pats to neatceras. Tautastērpam ir tā labā īpašība, ka brunčus var paplašināt pēc sievas attiecīgā kupluma. Un tas ir neatkarīgi no tā, vai viņas kuplums ir uz nelielu brīdi vai ilgāk. Toreiz biju gaidībās, un tā bija brīnišķīga pieredze, jo apkārtējie koristi mani uzmanīja un īpaši rūpējās par topošo māmiņu.
23.05.2023.