Cēsīs dzīvojošais un strādājošais vijolnieks, komponists un ekspresīva personība Andris Riekstiņš klausītājus lutināja ar saviem jau izpildītiem skaņdarbiem un patīkami pārsteidza ar jaunradi. Par viņa klavierkoncertu varēja dzirdēt vien šādas atsauksmes: „Tas bija fantastiski burvīgs!"
– Kādi ir jūsu iespaidi pēc Madonā notikušajiem mūzikas svētkiem?
– Vispirms ir laimes sajūta par visiem tiem cilvēkiem, kas nez kāpēc ir uzticīgi manai mūzikai. Viņi sabrauca, neskatoties uz to, ka šis pasākums nav „Jaunais vilnis", kur dalībnieki pēc tam var automašīnas sapirkties. Visi brauca tikai mani pestīt. Tāpēc esmu neizsakāmi pateicīgs Artim Kumsāram un visiem, kas mani šajā reizē balstīja. Otra lieta – milzīgs nogurums. Bet tā gadās, siena talka taču arī ir nogurdinoša.
– Kā patika citu mūziķu izpildītie koncerti?
– Ārkārtīgi interesants un brīnumains bija profesoru Jura Švolkovska un Venta Zilberta sniegums, kur viņi spēlēja visus Ķepīša vijoļkoncertus. Pat es kā vijolnieks dažus no šiem skaņdarbiem dzirdēju pirmo reizi. Nepelnīti maz uzmanības ir pievērsta tieši šai Ķepīša daiļrades jomai, jo tā ir ārkārtīgi muzikāla. Zīmīgi, ka Ķepītis, būdams pianists, tomēr ir radījis skaņdarbus, kas skan vijolnieciski. Šie mūziķi gan teica, ka nav īpaši ērti šos gabalus nospēlēt uz vijoles, bet skan ļoti jauki. Mēs, klausītāji, bijām patīkami pārsteigti. Viens no jaukākajiem momentiem šādos koncertos ir tas, ka var redzēt ļoti daudz jaunu cilvēku. Tas ļauj cerēt, ka pēc Arta Kumsāra un manis būs, kas nāks vietā, un tā lieta neapstāsies. Cerams, ka mūsu domu sēkla kritīs auglīgā augsnē.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 07.08.2008.
Autore: LAURA VOITIŅA
INGRĪDAS GAILĪTES foto