„Paņemot rokās fotoaparātu, mana kautrība pazūd, es aizmirstu visu, kas notiek apkārt. Atrodoties savā pasaulē, vairs nejūtu ikdienas rutīnu,” tā savu hobiju — fotografēšanu — raksturo ARTŪRS DAUKULIS.
Viņš ir dzimis un audzis Cēsīs, studiju gados pārvācies uz dzīvi Rīgā un uzsācis mācības Latvijas Jūras akadēmijā. Tajā laikā arī aizsākās Artūra kaislība — fotografēšana. Tagad Artūrs dzīvi zināmā mērā saista ar Lubānas pusi.
– Ar to nodarbojās mani draugi, un es pavilkos līdzi. Pabeidzu studijas, četrus gadus nostrādāju uz kuģiem par vadītāju. Tad mans hobijs pārvērtās par daudz lielāku aizrautību, tik lielu, ka es pat biju gatavs nomainīt profesiju, ko arī izdarīju. 2007. gadā beidzu savu kuģu vadītāja karjeru un atradu Rīgā darbu, kas saistīts ar fotogrāfiju. Esmu tajā aizvadījis jau piecpadsmit gadus. Paralēli fotografēšanai radās interese par dārzkopību, kas šķita diezgan pārsteidzoši. Visa mana bērnība bija saistīta ar dārzu, un es to negribēju turpināt. Taču kādā ziemas vakarā iedomājos – kāpēc gan nepaņemt mazdārziņu? Tā nu aizsākās mans dārzkopības stāsts. Sākotnēji tas bija mazizmēra, bet vēlāk jau nolēmu, ka varētu darīt lielākus dārzkopības darbus, – laikraksta lasītājus ar sevi iepazīstina fotogrāfs Artūrs Daukulis.
2020. gadā Stalīdzānos viņš kopā ar Antru Ošu iestādīja vairāk nekā trīs hektārus cidoniju, un nu jau lauksaimniecība ir vairāk pārtapusi biznesā.
– Ar domu paplašināt cidoniju laukus meklēju zemi netālu no Stalīdzāniem. Pirms diviem gadiem pie Lubānas atradu jauku zemesgabaliņu. Izdevās iegādāties šo īpašumu, kurā darbus uzsāku pagājušajā vasarā. Esmu nolēmis, ka jau šovasar varētu Lubānā dzīvot pastāvīgi. Ir nelielas grūtības rast brīvo laiku, lai apvienotu abas nodarbes. Joprojām strādāju savā pamatdarbā Rīgā, tiesa gan, kopš šā gada esmu pārgājis no četrām nedēļām mēnesī uz vienu. Fotogrāfa darbs, cidoniju audzēšana un vēl pamatdarbs ir pārāk daudz, lai viens cilvēks to visu spētu kvalitatīvi paveikt. Šādā režīmā es varu strādāt veiksmīgi un veltīt laiku gan cidonijām, gan foto darbiem, – stāsta Artūrs Daukulis.
Jāteic, ka Artūrs ir viens no tiem fotogrāfiem, kas savos darbos mēdz ietvert arī ko neparastu. Patlaban Lubānas pilsētas bibliotēkā apskatāma viņa fotogrāfiju izstāde „Levitācijas". Tā sastāv no fotogrāfijām, kurās attēlota cilvēka brīva lidināšanās gaisā jeb levitācija.
– Atceros, ka saņēmu zvanu no kādas meitenes, kura vēlējās fotosesiju, bet neparastu, tādu, lai tā atšķiras no klasiskajiem variantiem. Man prāts strādā radoši un tehniski, ļoti patīk tehniskie izaicinājumi fotogrāfijās. Iedvesmojos no diviem fotogrāfiem – viens ir mūsu pašmāju vecmeistars Māris Binde, un otrs ir Ķīnā dzīvojošais Lī Vijay. Viņiem ir līdzīgi darbi, un es nospriedu, ka levitācijas fotogrāfijās varētu būtu tas, ko es spētu atainot savās fotogrāfijās. Pēc pirmās fotosesijas sanāca daudz interesantu kadru, un es nolēmu, ka šo fotosēriju vajag turpināt. Ļoti viegli izdevās pierunāt to pašu meiteni turpināt būt par modeli, jo es negribēju mainīt cilvēkus. Aptuveni trīs gadu garumā ik pa laikam sarīkojām fotosesiju, beigu beigās visas fotogrāfijas apkopojot vienotā izstādē, – skaidro Artūrs Daukulis.
Jautāts par to, kā iespējams panākt šādu fantastisku ainu fotogrāfijās, Artūrs neslēpj – gatavā rezultāta iegūšanai tiek izmantotas divas fotogrāfijas – viena, kurā modele sēž, guļ vai stāv uz trepēm vai krēsla, un otra, kurā nav nedz modeles, nedz priekšmetu. Tālāk fotošopā abas bildes tiek saliktas kopā, papildinot ar smalkākām detaļām, lai galarezultāts izskatītos pēc iespējas ticamāks. Nevar nepieminēt – lai tiktu pie šāda rezultāta, visgrūtākais darbs ir tieši modelim. Cilvēkam jābūt labi trenētam un fiziski spēcīgam, lai spētu nogulties uz tik mazas virsmas un noturēt augumu, turklāt vēl ieņemt skaistu pozu un spēt saglabāt simpātisku mīmiku. Ķermeņa muskulatūra nemitīgi atrodas nospriegojumā. Savukārt fotogrāfa uzdevums ir koncentrēties uz fonu, lai to maksimāli izblūrotu jeb izpludinātu, tādā veidā panākot, ka galvenais akcents fotogrāfijā tiek likts tieši uz modeli. Artūrs fotošopu ir apguvis labā līmenī, līdz ar to bilžu pēcapstrāde problēmas nesagādā.
– Otras tik radošas fotogrāfiju sērijas man nav, taču ļoti patīk fotografēt makrokadrus. Dzīvodams Rīgā, uzņēmu fotogrāfiju sēriju ar saulrietiem, kas iemūžināti no jumta dzīvokļa. Piecu gadu laikā tapa laba bilžu atlase no visiem uzņemtajiem saulrietiem. Laikā, kad strādāju uz kuģa, arī esmu daudz fotografējis. Manas fotogrāfijas ir bijušas apskatāmas arī vēl citās izstādēs. Pieminēšanas vērta ir izstāde Rīgas lidostā, kur varēja aplūkot levitācijas fotogrāfijas. Rīgas domē bijušas aplūkojamas saulrietu fotogrāfijas, tāpat mani darbi ir izrādīti Zinātņu akadēmijā un vēl dažās citās vietās. Tā kā paralēli savienoju divus darbus, tie viens otram pakārtojas atkarībā no tā, kas konkrētajā brīdī svarīgāks. Lai gan pagaidām cidonijas prasa lielāku uzmanību, cenšos ar fotoaparātu šur tur pastaigāt. Taču vēl neesmu izlēmis, kāda varētu būt nākamā fotosērija. Rīgā dzīvojot, man patika bildēs iemūžināt Pļavniekus un Purvciemu. Varbūt varētu izveidot bilžu sēriju no tur uzņemtajiem kadriem, lai gan lubāniešiem tie varētu nebūt tik aktuāli, – spriež Artūrs.
Fotogrāfs piedāvā interesentiem iespēju apgūt individuālos fotokursus, iemācot pamatlietas, taču ir iespējams fotomākslu iemācīties arī nopietnākā līmenī. Ikviens, kam ir interese, var atrast Artūra Daukuļa kontaktus internetā un sazināties ar viņu.
03.05.2023.