Otrdien kļuva zināms pirmais pretendents uz Valsts prezidenta amatu – par to paziņoja „Apvienotā saraksta" (AP) dibinātājs Uldis Pīlēns, kas ir pazīstams arī kā veiksmīgs uzņēmējs, arhitekts, tāpat savulaik – kā Tautas partijas valdes loceklis. Savukārt esošais Valsts prezidents Egils Levits joprojām nav atklājis, vai kandidēs atkārtoti.
Lai arī AP parlamentā ir tikai 15 balsis un visi no šī saraksta ievēlētie deputāti ir solījuši simtprocentīgu atbalstu (ar to gan ir vēl par maz), Uldis Pīlēns aģentūrai LETA pauda, ka, „ja mēs, „Apvienotā saraksta" cilvēki, deputāti, es, neredzētu iespēju iegūt balsu vairākumu, tad acīmredzot tas būtu tikai teatrāls uzvedums". Uz kuru partiju atbalstu tiek cerēts, U. Pīlēns pagaidām nekomentē, bet atklāj, ka ir gatavs runāt ar visiem parlamentā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, jo viņa izpratnē visas 100 balsis ir vienādas un nav tādu balsu, kas kādā veidā ir sliktākas vai kādā veidā labākas, atšķirībā no tagadējā prezidenta Egila Levita, kas ir atzinis, ka viņš negribētu, lai šajā amatā tiktu ievēlēts ar to spēku balsīm, kas nav par rietumniecisku un latvisku Latviju.
Ievēlēšanas gadījumā U. Pīlēna prioritāšu vidū, protams, būšot tautsaimniecības tēmas, tostarp aktīvāk sadarbosies ar valdību, iniciējot Ministru kabineta sēdes.
Ja viņš tiks ievēlēts (un nekas neiespējams tas nav), Guntis Ulmanis un Vaira Vīķe-Freiberga būs vienīgie, kam šis amats ir uzticēts atkārtoti. Interesantu personīgu viedokli šai sakarā vienā no LTV „Rīta Panorāmas" raidījumiem pauda Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama, apšaubot, vai Latvijā vispār ir nepieciešams Valsts prezidenta institūts. Viņa atzīmēja, ka Latvija ir maza valsts ar visai skaidriem varas dalīšanas principiem un ka Valsts prezidenta amatu varētu likvidēt, bet tā funkcijas –
pārdalīt.
Savs domu grauds politiķes teiktajā, nenoliedzami, ir. Ja jau Saeimā pārstāvētās partijas nevar ievēlēt tādu preazidentu, kurš saņemtu atkārtotu uzticību, varbūt patiešām ir vērts diskutēt arī par šo jautājumu. Latvija jau nav tik finansiāli spēcīga valsts, lai Valsts prezidentu mainītu ik pēc četriem gadiem. Nodokļu maksātājiem tas tomēr izmaksā pārāk dārgi, un prezidentu veikums arī nav tik izcils.
14.04.2023.