Festivāls ir izskanējis, un mūzika atvelk elpu, bet pasākuma dalībnieki un apmeklētāji var kavēties divās dienās piedzīvotājās emocijās, ko sniedza „Sintētiskā Sircapziņa". Pasākuma laikā bija grūti nodalīt, kurš ir dalībnieks un kurš – apmeklētājs. To vienlaikus var uztvert arī kā pozitīvu festivāla novērtējumu, jo bija izdevies radīt vidi, kurā satikties cilvēkiem ar līdzīgiem uzskatiem un muzikālo gaumi, lai arī ikdienā, iespējams, viņi viens otru nesastaptu.
Lielākā daļa apmierināti
Aptaujājot festivālā sastaptos cilvēkus, teju vai visos gadījumos dominēja atziņa, ka pasākums ir izdevies. Kāds no apmeklētājiem bija sajūsmā par gleznu izstādi, kāds – par Normunda Griestiņa teātra izrādi, kura, jāatzīst, tiešām bija netradicionāla un iespaidīga. Vienam vairāk bija patikusi pirmā festivāla diena, savukārt citiem – otrā, taču kopumā gandrīz vai visi, kam bija izdevies ierasties uz „Sintētisko Sircapziņu", palika apmierināti.
Protams, vienmēr gadās pa kādam cilvēkam, kas atnāk uz pasākumu, iepriekš neiepazīstoties ar tā saturu, kā rezultātā ir neliela vilšanās, tāpat notiek arī tiem vietējiem iedzīvotājiem, kuri apmeklē teju vai ikvienu publisko sarīkojumu, neraugoties uz to, kas tajā tiek spēlēts, arī viņiem festivāls varēja radīt vilšanos gan ar biļešu cenu, gan saturu.
Festivāla organizatore Ilze Bodniece par labāko vērtējumu no dalībnieku puses uzskata to, ka no pieteiktajiem 70 dīdžejiem tikai divi dažādu iemeslu dēļ nevarēja ierasties.
– Varbūt kādam tas nešķitīs būtiski, taču tas, ka daudzi cilvēki, kuri galvenokārt dzīvo Rīgā un vēl tālākās Latvijas vietās, regulāri izvēlas piedalīties festivālā, kurš notiek Madonā, manuprāt, ir pozitīvs mūsu darba novērtējums,- norādīja Ilze Bodniece.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 02.08.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto