Senākās bibliotēkas atradās Senajā Divupē, kur bija izveidojusies rakstu valoda. To izmantoja tā saucamajā ķīļrakstā, uz māla plāksnītēm fiksējot gan valsts pārvaldei vajadzīgo, gan to, ko varētu saukt par literāriem pierakstiem.
Valdnieks Ašurbanipals (VII gs. p. m. ē.) savā pilī Asīrijas impērijas galvaspilsētā Nīnivē izveidoja pašu senāko uzieto rakstu krātuvi – bibliotēku. Jau viņa priekšteči veidoja nelielus rakstisko materiālu krājumus, tādi bija arī tempļu arhīvos, bet ar Ašurbanipala interesi par literatūru nespēja līdzināties neviens. Viņš neatlaidīgi centās savas bibliotēkas apjomu palielināt – sūtīja rakstvežus uz visām impērijas malām, lai tie kopētu tur atrodamos darbus, pavēlēja tempļiem nosūtīt valdniekam to krājumos esošo tekstu norakstus, konfiscēja iekaroto pilsētu un tempļu krājumus. Viņa pils izrakumos atrada ap 30 000 ķīļraksta plāksnīšu, kas saturēja reliģiskus un zinātniskus tekstus no Babilonas un citām iekarotām teritorijām. Tā laika zinātni ietekmēja ticība dieviem un maģijai, lielu daļu krājuma sastādīja buršanas, zīmju tulkošanas un maģisko rituālu apraksti, bagātā medicīnas sadaļa saturēja gan slimību dziedēšanas, gan apvārdošanas aprakstus. Bibliotēkā bija darbi matemātikā, filozofijā un filoloģijā. Vissvarīgākais tās teksts – par vecāko eposu pasaules literatūras vēsturē uzskatītais, ap 2150.-1400. g. p. m. ē. sarakstītais "Eposs par Gilgamešu" (attēlā) – stāsta par daļēji mītisku Urūkas valdnieku senajā Divupē un viņa dzīves jēgas meklējumiem. Krājums saturēja arī lūgšanas, dziesmas, poētisku literatūru, oficiālus dokumentus, piemēram – valdnieka Hammurapi likumu krājumu, astronomiskus un vēsturiskus tekstus, daudz ko citu. Bibliotēka ir līdz šim lielākais zināmais Divupes tautu literatūras krājums.
Vienu no lielākajām antīkās pasaules pilsētām Aleksandriju pēc Ēģiptes iekarošanas 322. g. p. m. ē. nodibināja Aleksandrs Lielais, bet tās slaveno bibliotēku izveidoja viens no viņa pēctečiem Ptolemajs II ap 250. g. p. m. ē. Viņš izdeva daudz naudas, grāmatas pērkot, bet papildināja krājumus arī citos veidos. Piemēram – viņa ierēdņi pārmeklēja katru ostā ienākošu kuģi un konfiscēja visas atrastās grāmatas. Tās pārrakstīja, un kuģu kapteiņi saņēma atpakaļ kopijas – oriģināli palika bibliotēkā. Uzskata, ka mērķis bijis savākt visas pasaules grāmatu kolekciju. Bibliotēkā glabājušies vairāki simttūkstoši grāmatu un papirusa ruļļu. Bibliotēka gāja bojā līdz galam nenoskaidrotos apstākļos, visticamāk – to nodedzināja.
EGILS JUCEVIČS
24.03.2023.