#SIF_MAF2022
Vidējā un ilgtermiņa darba tirgus prognozes, ko publicējusi Ekonomikas ministrija, rāda, kurās profesijās un nozarēs darbaspēka tuvākajos divdesmit gados Latvijai trūks un kur būs tā pārprodukcija. Vidējā termiņā – līdz 2027. gadam –
Latvijā varētu trūkt augstākās kvalifikācijas dabaszinātņu, informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un inženierzinātņu speciālistu. Trūks arī darbinieku ar profesionālo vidējo izglītību.
Tikmēr pārpalikums prognozēts augstākās kvalifikācijas darbaspēkam ar izglītību sociālajās, komerczinātnēs un humanitārajās zinātnēs. Tomēr līdzšinējā pieredze rāda, ka darba tirgus ilgtermiņa prognozes ir visai neprecīzas un var ātri mainīties – tā tas notika gan 2009. gada krīzē, gan "Covid-19" krīzē, un tā notiks arī turpmāk. Tikmēr izcili speciālisti būs pieprasīti jebkurā jomā – dabas un sociālajās zinātnēs, valodās, mākslā, ēst gatavošanā utt. Arvien vairāk pieprasīts būs radošums, kritiskā domāšana ārpus rāmjiem, ātras mācīšanās un komunikācijas spējas, kā arī tehniskas iemaņas darbā ar jaunām iekārtām, mehānismiem un datorprogrammām. Tāpēc secinājums ir viens – jāstudē tas, kas cilvēku interesē. Pats galvenais – izvēlēties studiju jomu atbilstoši jaunieša interesēm un dotībām.
– Mācoties Madonas Valsts ģimnāzijā, kopā ar draugiem un brāli izveidojām skolēnu mācību uzņēmumu "Branch&Hang", kas iedvesmoja iegūt papildu zināšanas biznesa jomā, – aicināts pastāstīt par studiju izvēli, atzina madonietis, Rīgas Biznesa skolas 3. kursa students Jēkabs Sināts. – Tāpēc 2020. gadā biznesa vadību sāku studēt Rīgas Biznesa skolā. Pēc diviem studiju gadiem pavērās iespēja pēdējo mācību gadu aizvadīt Norvēģijā, studējot internacionālo biznesa specializāciju Norvēģijas Biznesa skolā. Izlēmu šo iespēju izmantot, jo vēlējos iegūt ārzemju pieredzi gan studiju, gan dzīvesveida, gan darba tirgus aspektā, kā arī kļūstot vēl vairāk patstāvīgs.
Jautāts, kā vērtē iegūtās zināšanas, Jēkabs atklāja, ka zināšanas, ko iegūst biznesa studenti, ir ļoti daudzpusīgas un pielietojamas gan ikdienā, gan strādājot gandrīz jebkurā nozarē. Protams, sākot strādāt, ir jāiegūst papildu zināšanas un prasmes, tomēr tas ir daudz vienkāršāk iegūto pamatzināšanu dēļ.
Prasot, vai viņa izvēlētā profesija ir pieprasīta mūsdienās nepieciešamo profesiju tirgū, Jēkabs atbildēja: – Šī profesija noteikti ir un būs pieprasīta. Vēl jo vairāk tāpēc, ka iespējams strādāt finansēs, konsultāciju jomā, mārketingā, grāmatvedībā un daudzās citās jomās. Studiju laikā abās no vasarām samērā viegli Latvijā varēju atrast prakses vietas. Viena no tām bija starptautiskā IT uzņēmumā "Accenture", kur strādāju personāla daļā, un otra – vienā no TOP4 pasaules audita firmām "PwC" ("PricewaterhouseCoopers"), kur strādāju par biznesa konsultantu. Atrast darbu Norvēģijā bija mazliet sarežģītāk valodas dēļ un arī tāpēc, ka esmu tur iebraucējs, turklāt vēl tikai students. Tomēr iepriekšējā pieredze un akadēmiskie sasniegumi ļāva iegūt pašreizējo darbu, kurā strādāju par biznesa attīstības konsultantu startup uzņēmumā, kurš darbojas ar medicīnas tehnoloģijām.
– Citiem jauniešiem noteikti varu ieteikt studēt biznesa jomā, ja tā viņus interesē. Turklāt iedrošinu izmantot iespējas studēt arī ārzemēs, kaut vai tikai uz vienu semestri, – piebilda Jēkabs.
– Es šobrīd studēju Latvijas Mākslas akadēmijas maģistra programmas restaurācijas apakšnodaļas 1. kursā, – laikrakstam atklāja novadniece Liesma Zariņa. – Pamatskolas laikā bija dažādas idejas, kas gribētu būt – bibliotekāre, jo patika lasīt grāmatas, pavāre, jo patika taisīt ēst, bet neviena no šīm domām nebija spēcīgi iesakņojusies. Savukārt vasarā pēc 9. klases slimības dēļ sanāca nokavēt pēdējo eksāmenu un izlaidumu. Slimnīcā nogulēju divas nedēļas, bet, tā kā nekas būtiski neuzlabojās, mani palaida mājās saudzīgajā režīmā. Visticamāk, ja būtu kopā ar visiem pabeigusi pamatskolu, ja man ar veselību viss būtu kārtībā, mēs ar ģimeni būtu izbraukuši kādā ekskursijā pa Latviju vai kur citur, kā to katru vasaru mēdzām darīt, bet šoreiz mēs palikām mājās. Tā nu, mājās sēžot, noskatījāmies dokumentālu raidījumu par Vatikānu. Tur tika parādīti dažādi cilvēki, dažādu profesiju pārstāvji, kas Vatikānā dzīvo un strādā. Arī Vatikāna muzejs un restauratori. Brīdī, kad tika rādīti restauratori, manī ienāca pārdabisks miers, prieks un pārliecība, ka šis ir tas, ko es gribētu darīt. Ģimnāzijas laikā, Ēnu dienās pievērsos tieši restaurācijai – aplūkoju dažādus restaurācijas profesionāļus viņu darbā. Pēc ģimnāzijas pabeigšanas beidzot varēju sākt aktīvi studēt savu sapņu profesiju. Izpētot, kur var mācīties restaurāciju pēc vidusskolas, sapratu, ka man ir divas iespējas: Latvijas Mākslas akadēmija un Rīgas Celtniecības koledža. Koledža kaut kādu nezināmu stereotipu dēļ nešķita tā labākā opcija, bet, beidzot ģimnāziju, sapratu, ka akadēmijai neesmu vēl īsti gatava. Koledžu pabeidzu sekmīgi un, apmierināta ar iegūto izglītību un pieredzi, iestājos Latvijas Mākslas akadēmijā. Tur saskatu lielu Dieva brīnumu kā Viņš mani vadīja cauri sagatavošanās kursiem, iestājeksāmeniem, lai es būtu spējīga izturēt konkursu uz piecām studiju vietām. Reizēm, nu jau aizvadīto 7,5 studiju gadu laikā, man ir bijušas arī šaubas, ka nederu restaurācijai, bet tad atkal saņemu iedrošinājumu un lielu vēlmi mācīties un strādāt. Studiju praktiskie darbi galvenokārt ir noritējuši skolā, restaurējot salīdzinoši nelielus mākslas objektus, bet sanācis būt arī dažādos objektos gan restaurācijas darbā, gan mācību prakses laikā. Ievērojamākie no tiem ir Varakļānu un Vilces muižas, kur atsedzām oriģinālos sienu gleznojumus, kā arī Kuldīgas Svētās Trīsvienības baznīca, kur kopā ar vācu kolēģiem veicām koka detaļu un ērģeļu krāsojuma konservāciju. Šie brīži ir bijuši gan izaicinoši, gan manu aicinājumu apstiprinoši.
– Nākotnē mans augstākais mērķis restaurācijā ir darbs Vatikāna muzejā, – pauda Liesma. – Tomēr ļoti ceru, ka pamatpozīcija būs Latvijā – vai nu restaurācijas darbnīcā vai braukājot pa muižām, baznīcām un citiem objektiem, kur nepieciešams veikt restaurācijas darbus.
21.03.2023.