Citus gadus šajā laikā jau auga vietējie gurķi, bet šogad – tikai iesēti. Ja pavasaris beidzot atnāks, neskoposies ar sauli un siltumu, tad labākajā gadījumā mūsu novada siltumnīcās audzētos pirmos gurķus pagaršosim pēc mēneša. Tiesa, lielveikalos jau parādījušies "Mārupes" gurķi, bet to cena ir 1,69 eiro gabalā (gurķis sver ap 300 g). Importa gurķus palaimējas iegādāties arī par 3,99 eiro/kg.
"Pasakainas" siltumnīcu apkures izmaksas
Barkavas pagastā ZS "Aiva G" siltumnīcās ieilgusī ziema ražošanas izmaksas krietni palielina. Kaut gan ziema negrib atkāpties, sezona ir sākusies. Siltumnīcas apkurinot ar dārgo šķeldu, apkures izmaksas sadārdzinās divas līdz trīs reizes.
Siltumnīcu saimniece Silvija Grudule stāsta, ka šogad nolemts gurķu audzēšanu vēl nesamazināt, bet tomātus audzēt par trešdaļu mazāk.
– Sēklas sasējuši esam, izpiķējam, redzēs, kā būs. Gurķus audzēsim 0,2 ha platībā. Pavasaris šogad kavējas, maz saulainu dienu, vēl marta vidū turas sniegs. Trešo daļu tomātu neaudzēsim, jo ir "pasakainas" apkures izmaksas, arī – darbinieku deficīts. Iepirkuma cena vairumtirdzniecībā arī līdz šim neveicināja pārcensties. Domāju, ka vietējo tomātu parasti ir daudz un pietiks. Cena būs augsta pirmajai, agrāk izaudzētajai produkcijai martā, aprīlī, maijā, bet nedomāju, ka vasarā vietējā produkcija būs dārga. Tā cena, kuru saņem ražotājs, ir tirgotāju ziņā. Diemžēl, neraugoties uz visiem enerģijas sadārdzinājumiem, par lielāku cenu dzīve bieži vien ražu pārdot neļauj, jāpārdod par to cenu, par kādu var vienoties, jo prece nevar gaidīt, ir jāpārdod svaiga. Skaidrs, ka cenu ietekmē iedzīvotāju pirktspēja, un tā inflācijas dēļ ir kritusies.
Ja trešo gabalu ar tomātiem nestādām, ir iecere audzēt pārdošanai stādus, lai audzē savās siltumnīcās tie, kam patīk un padodas. Tomātu stādus realizācijai audzēsim tikai pēc iepriekšēja pieteikuma, jo tomātu sēklas ir dārgas. Ir jāzina, cik audzēt, kas būs pircēji, jo stādi arī maksā krietni dārgāk.
Piemājas dārzniecība – dārgs hobijs
Madonā Indra Putniņa, stāstot par pavasara darbiem siltumnīcā, daloties novērojumos, arī iesmej: – Vietējie dārznieki "kažoku met, bet tikumu gan ne". Stādu audzēšana ir kļuvusi par dārgu hobiju ar biznesa elementiem.
Viņa atzīst: – Katram dārzniekam jau gadu gaitā ir atstrādāta sava sistēma. Cits sācis rosīties jau februārī, cits sāk sēt un audzēt dēstus tikai tagad, marta vidū, vēl cits sēs tikai aprīlī. Tā kā izmantoju veco laiku stikla siltumnīcu, var uzsākt sezonu agrāk. Audzēšanas izmaksas siltumnīcās ir dubultojušās – dārgāka kūdra, malka, sēklas u. c.
Cik tad beigās maksās stādi? Prasīt dārgu maksu jau var, bet ir jāvadās arī pēc pirktspējas. Līdz ar to siltumnīcu saimniekiem izdevumi aug, peļņa sarūk, beigās paliek… tikai darbaprieks. Šopavasar cenšos ko ierobežot, samazināt, vairāk rēķināt, atteikties no tām kultūrām, kas nav tik pieprasītas. Būtībā jau sēju un audzēju to pašu, ko katru gadu, – gan dārzeņus vēderam, gan puķes skaistumam. Daru, kas pavasarī darāms, bet ne ar pārāk lielu vērienu. Man ir savs sējas kalendārs. Manā skatījumā, ja ir normāla siltumnīca, tomātus var sēt ne agrāk par 8. martu, jo ir pieredzēts, kā agrāk sētie mokās. Arī gurķa stāds izaug pa mēnesi.
Savas ģimenes vajadzībām siltumnīcā gurķi jau ir iestādīti, lai uz Mātes dienu būtu savi gurķi. Viņa izvēlas šķirni ‘Picolino' vai ‘Katarina'. Kāpēc gan pirkt gurķus, ja esi dārznieks un spējīgs pats izaudzēt. Citi pamēģina, un izdodas pie gurķīšiem tikt arī "palodzes dārzniecībā". Latvietis jau nebūs dzīvs, ja pavasarī nevarēs ielikt rokas zemē, un arī izaugs, ja kops un lolos iestādīto, būs spēks un veselība.
Indra Putniņa atklāj, ka viņai ir pieraksti, kur katru gadu atzīmē, kad kuras kultūras ir iesētas, kā sadīgušas, kā aug, kādi laikapstākļi, kam arī ir liela nozīme. Šogad ir gara ziema, daudz sniega, maz saules. Līdz ar to, ja ir siltums, bet nav saules, stādi stīdz, daži nīkuļo. Taču dārzniekiem cerība mirst pēdējā. – Gan jau sagaidīsim pavasari, viss reiz saņemsies. Protams, ko daba mums dos, tas arī būs, – saka Indra.
Viņa arī dalās uzskatā, ka tie, kam ir zeme, siltumnīca, kā ierasts, neraugoties uz dārgākām izmaksām un cenām, tomēr centīsies ko izaudzēt paši īpaši šopavasar, kad veikalos redzam, kā palielinājusies gurķu, paprikas, tomātu cena: – Pat puravs maksā ap 1 eiro. Uzskatu, ka puravus jau var sastādīt un izaudzēt, un uz pavasara pusi tas kļūst vēl vērtīgāks. Mēs jau pašaudzēto diļļu buntīti un pirmo zemenīti nenosveram un naudā nepārrēķinām, jo plusi ir vēl daudzi citi – esi svaigā gaisā, parušinājies pa zemi, iesauļojies un zini, ko beigās liec mutē un apēd. Atvedot no Spānijas, nav jau zināms, cik tas tomāts ķīmijas dabūjis.
Sazinoties arī ar ZS "Sviķi" par to, vai dārzniecībā Cesvaines lauku teritorijā Kraukļos jau ir kas iesēts, Rita Krieviņa teic: – Nav, jo viss vēl ir sniegā. Nesteidzamies, un nav kur steigties – sagaidīsim pavasari.
17.03.2023.