Šobrīd notiek sirdi plosošas diskusijas ar argumentētiem scenārijiem gan Madonas novadā, gan republikā par skolu, gan pamatskolu, gan vidusskolu slēgšanu (piedodiet, optimizāciju), jā, bet skolēnu nav…
Sāpīgi skatīties un klausīties (pat pa televīziju, neklātienē), kā gotiņas ved uz lopkautuvēm, normālas, pienu dodošas…, bet saimniecības sakarā ar zemo piena cenu nevar izdzīvot. Tālāk nāk ķēdes reakcija, pirktspēja, aizbraukšana uz ārzemēm, neapmaksāti komunālie rēķini, neiešana pie ārstiem. Ne jau visiem tur tiek normāls darbs (ir taču arī baltie vergi, naudas un narkotiku mūļi). Viegli ir spriest, ka viss sakārtosies, tikai jāatrod jauni tirgi. Kur? Un momentā? Ir arī valstis, kurās piens nav cieņā, tikai modes pēc, tā pati Ķīna, Taivāna, kā arī tikt tajos tirgos darbs vairākiem gadiem.
Arvien jūtamāks iedzīvotāju skaita samazinājums Latvijā un Eiropā (domāju pamatiedzīvotājus – balto rasi). Reizēm šķiet, ka šai jautājumā gan Eiropai būtu jāveido kāda programma. Nē, neesmu nedz rasiste, nedz nacionāliste, bet būtu žēl, ka pēc x gadiem rakstītu, ka bija tāda baltā rase; varbūt kāds jauktu ar albīniem. Ar prieku, ja tas iespējams, baudu citu tautu un rasu kultūru viņu etniskajās zemēs, kaut pa televizoru.
Dzimstību un noskaņu jau arī ietekmē gejisms un lesbisms, agresīvi uzbrūkošs un pasniegts kā civilizācijas sasniegums. Žēl viņu, un to aktivitātes visai nepieņemamas.
Bet nāk pavasaris, dzīve kļūs lētāka un interesantāka. Turēsimies un cerēsim uz mieru!
VALDA BĒRZIŅA
7.03.2023.