Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) apkopotā statistika liecina, ka Vidzemes reģiona pārvaldes ugunsdzēsēji glābēji 2022. gadā devās uz 2211 notikumiem, no kuriem 754 bija ugunsgrēki, 1154 glābšanas darbi, bet 303 izsaukumi bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā dzēsti 28 meža ugunsgrēki, kas skaita ziņā ir tikpat cik 2021. gadā.
Ugunsgrēku skaits Vidzemē turpina samazināties un ir mazākais pēdējos piecos gados. Vidzemē turpina samazināties arī kūlas ugunsgrēku skaits. Pērn kopumā dzēsti 182 kūlas ugunsgrēki (186 ugunsgrēki 2021. gadā).
– No vienas puses, aizvadīto gadu varam vērtēt pozitīvi, jo samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Bet tajā pašā laikā redzam, ka lielu daļu šo traģisko nelaimju varēja novērst, ja vien cilvēki būtu uzmanīgāk rīkojušies ar uguni, parūpējušies par dūmu detektora uzstādīšanu savā mājoklī, saveduši kārtībā apkures iekārtas, nelietojuši bojātas elektroierīces utt. Apmēram 60% ugunsgrēku izceļas cilvēku neuzmanības dēļ, un šo ugunsgrēku varētu nebūt, ja cilvēki būtu apdomīgāki, piesardzīgāki. Diemžēl nevar nepieminēt arī alkohola lietošanu kā apstākli, kas veicina traģisku ugunsgrēku izcelšanos, – uzsver VUGD priekšnieks ģenerālis Oskars Āboliņš.
Būtiski samazinājies ugunsgrēkos bojāgājušo un cietušo cilvēku skaits
Aizvadītajā gadā Vidzemē ugunsgrēkos gāja bojā astoņi cilvēki, kas ir gandrīz uz pusi mazāk nekā vēl pirms gada. Ugunsgrēkos cieta 19 cilvēki, kas arī ir būtiski mazāk nekā pirms gada, bet izglābti astoņi cilvēki (gadu iepriekš divreiz vairāk). Traģiskie ugunsgrēki, kuros pērn gāja bojā astoņi cilvēki, notika Valmieras novadā – divi bojāgājušie, Cēsu novadā – arī divi bojāgājušie, kā arī Smiltenes novadā – divi bojāgājušie. Vēl ugunsgrēkos cilvēki gāja bojā Alūksnes un Limbažu novadā – katrā novadā viens.
Šo traģisko ugunsnelaimju iespējamie cēloņi bija neuzmanīga rīcība ar uguni, tajā skaitā izmantojot atklātu liesmu un smēķējot, kā arī nepareiza apkures ierīces ekspluatācija, īssavienojums.
Pērn Latvijā reģistrēts mazākais ugunsgrēkos bojāgājušo skaits
Kopumā Latvijā 2022. gadā ugunsdzēsēji glābēji devās uz 20 845 izsaukumiem, no tiem 6777 izsaukumi bija uz ugunsgrēkiem, 248 – uz meža ugunsgrēkiem, 10 161 – uz glābšanas darbiem, bet 3659 bija maldinājumi. Aizvadītajā gadā ugunsgrēkos gāja bojā 74 cilvēki, kas ir mazākais gadā reģistrēto ugunsgrēkos bojāgājušo skaits. Savukārt ugunsgrēkos cieta 257 cilvēki, kas ir tikpat, cik gadu iepriekš, bet 369 cilvēki izglābti.
Samazinājies ugunsgrēku skaits mājokļos un lauksaimniecības objektos, bet pieaudzis nedzīvojamās ēkās – pirtīs, saimniecības ēkās, kā arī publiskās un ražošanas ēkās, transportlīdzekļos un noliktavās.
Glābšanas darbos visā Latvijā izglābti 518 cilvēki, no tiem pēc ceļu satiksmes negadījumiem izglābti 146 cilvēki, mežā vai purvā – 65, uz ūdens un ledus – 79 cilvēki. Lielākā daļa glābšanas darbu bija saistīti ar dažāda veida tehnisko palīdzību (nolūzušu koku novākšana, bojātu konstrukciju noņemšana, ceļa braucamās daļas sakārtošana pēc avārijām), cilvēku glābšanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem, uz ūdens un ledus, mežā vai purvā, kā arī sniedzot atbalstu citiem operatīvajiem dienestiem.
VUGD priekšnieks O. Āboliņš skaidro: – Šogad turpināsim īstenot dažādus informatīvos pasākumus, lai paaugstinātu iedzīvotāju zināšanas un izpratni par drošu rīcību, kas palīdz novērst negadījumus, kā arī pareizu rīcību, ja negadījums tomēr noticis. Viens no uzsvariem noteikti būs uz dūmu detektoru nepieciešamību mājoklī, jo vēl joprojām tikai katrā trešajā mājoklī, kurā izcēlies ugunsgrēks, ugunsdzēsēji glābēji dzird skanam brīdinošo dūmu detektora signālu. Savukārt ugunsgrēkos, kuros pērn cilvēki gāja bojā, vairumā gadījumu dūmu detektors mājoklī nebija uzstādīts. Bet mūsu pieredze rāda, ka tajos mājokļos, kuros ir uzstādīts dūmu detektors, ugunsnelaime visbiežāk beidzas ar izbīli un materiālajiem, nevis cilvēku zaudējumiem.
VIKTORIJA GRIBUSTE,
VUGD Prevencijas un sabiedrības
informēšanas nodaļas
vecākā inspektore
7.03.2023.