Pagājušā nedēļā Madonas rajona padomi apmeklēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas Pašvaldību attīstības departamenta direktors Aivars Draudiņš ar kolēģēm Kaiju Bergu un Agnesi Pabērzu, lai pārrunātu jautājumus, kas saistīti ar rajona pašvaldības reorganizācijas plāna tiesisko regulējumu un izpildi, kā arī Ministru kabineta noteikumu projektu par rajona pašvaldību reorganizācijas kārtību.
Tikšanās ievadā ministrijas pārstāvji rajona padomes pārstāvjus iepazīstināja ar rajona pašvaldības reorganizācijas plāna izstrādes aspektiem. Šāds plāns līdz 2008. gada 31. decembrim būs jāizstrādā katrai rajona padomei Latvijā, bet tā izpilde jāpabeidz līdz 2009. gada 31. decembrim. Tas tiks izstrādāts rajona pašvaldības saistošo noteikumu veidā, kas noteiks rajona pašvaldības mantas, finanšu līdzekļu, institūciju, tiesību un saistību sadali un nodošanu vietējām pašvaldībām un plānošanas reģioniem.
Tikšanās laikā tika pārrunāti arī jautājumi par rajona pašvaldību reorganizācijas kārtību Ministru kabineta noteikumu projekta ietvaros, kas vairāk radīja nevis sarunas, bet gan bezatbildes jautājumu uzdošanas sesijas iespaidu, jo tikai ļoti retos gadījumos ministrijas pārstāvji spēja konkrēti atbildēt uz uzdotajiem jautājumiem.
Nozīmīgākais jautājums, kas nodarbināja visus rajona padomes administrācijas darbiniekus, saistījās ar turpmākajām darba attiecībām.
– Pašlaik Ministru kabineta noteikumi paredz, ka rajona padomes reorganizācija nevar būt par pamatu rajona padomes darbinieka darba līguma uzteikšanai. Manuprāt, tas nozīmē jau sākumā ieprogrammēt konfliktu, kuru nevarēs normāli juridiski atrisināt. Loģiskāka rīcība būtu šāda: izstrādājot reorganizācijas plānu, tajā jāparedz viss, kas notiek ar darbiniekiem. Lai tie būtu gan sociāli, gan materiāli aizsargāti, visiem būtu jāuzsaka darbs, jāsniedz atbilstošas sociālās garantijas saistībā ar darba pārtraukšanu un pēc tam jāveido jaunas darba tiesiskās attiecības ar novadu institūciju, jo dzīvē viss notiks vienā laika nogrieznī – gan tiks likvidētas rajona padomes, gan veidoti jaunie novadi un to administrācijas. Juridiski novads izveidosies pēc 1. jūlija, un tā būs pilnīgi jauna institūcija, savukārt rajona padomes, pilsētu un pagastu domes beidz pastāvēt. Visā šajā bardakā likt jaunajai novada vadībai, kas pat lāgā vēl savu administrāciju nav izveidojusi, risināt rajona padomes personāliju jautājumus, manuprāt, ir nepareizi. Pareizākais ceļš – izbeigt darba tiesiskās attiecības, saņemt visas sociālās garantijas, atpūsties vienu vasaru tiem darbiniekiem, kuru darbs vasarā nav tik degoši nepieciešams un tad veidot jaunas darba attiecības vai nu uzreiz, vai rudenī ar viena, otra vai trešā novada pašvaldību, – savu viedokli pauda Madonas rajona padomes priekšsēdētājs Andrejs Ceļapīters. Arī rajona padomes izpilddirektore Ruta Klodāne uzskatīja, ka pašreizējā MK noteikumos ierakstītā norma nav vērtējama atzinīgi.
– Kurš var šobrīd pateikt, kā tuvākajā laikā izskatīsies jaunā novada administratīvā struktūra, cik darbinieku, amata vienību tajā būs? Cik ir rajona padomes darbinieku, es uzreiz varu apteikt – gandrīz 40 cilvēki, un, lai cik liels ir novads, mēs nevaram uzskatīt, ka jaunveidojamajam novadam ir obligāti jāvienojas ar visiem šiem 40 cilvēkiem. Novadam objektīvi nav, ko piedāvāt, atskaitot darba attiecību pārtraukšanu, kuras juridiski nemaz vēl nav izveidotas. Manuprāt, pareizākais risinājums būtu uzteikt darbu pilnīgi visiem novada darbiniekiem – vai tā ir Madonas pilsētas dome, vai pagastu padomes – un tad rīkot konkursu par vakantajām vietām. Pēc pašreizējiem MK noteikumiem rajona padomes administrācijas darbiniekiem amata vietas likvidācija notiek, kad novads jau ir noformējies, un līdz ar to rajona padomes darbiniekiem iespēja dabūt darbu novada administrācijā ir minimāla, – norādīja Ruta Klodāne.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS. 31.07.2008.
Autors: EGILS KAZAKEVIČS
AGRA VECKALNIŅA foto