Ne tikai izglītības sistēmā samilst problēmas saistībā ar iedzīvotāju skaita samazināšanos reģionos, bet arī veselības aprūpē. Zemais ārstu atalgojums, nozares nepietiekamais finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma.
Saskaņā ar nesen veikto jauno ārstu aptauju, 25% jauno speciālistu pašlaik nopietni apsverot iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur.
Zināms, ka tiek strādāts pie veselības aprūpes sistēmas reformas, ko gan tiešā mērā ietekmē pieņemtie lēmumi saistībā ar valsts budžetu. Galīgajā lasījumā tas tiks skatīts 8. martā, kas nodrošinātu 2023. gada budžeta stāšanos spēkā 1. aprīlī.
Paredzētais algas pielikums ārstiem "uz rokas" varētu būs 82 eiro, bet māsām – 76 eiro.
Un, lai gan "uz papīra" sagaidāms mediķu algu pieaugums, kapitācijas nauda jeb faktiskā samaksa ģimenes ārstiem par praksē reģistrētajiem pacientiem (aprēķina pēc pacientu skaita, vecuma un ārsta apmeklējuma biežuma) daudzviet jau ar janvāri sarukusi pat par dažiem simtiem eiro. Kopumā uz visām ģimenes ārstu praksēm aprēķinātā kapitācijas nauda 2023. gadam ir par 400 000 eiro mazāka nekā pagājušajā gadā. Ģimenes ārstu praksēm ar mazāku reģistrēto pacientu skaitu (jo sevišķi lauku reģionos) tas var nozīmēt atalgojumu pat zemāku par minimālo algu. Šonedēļ tapis zināms, ka vairāk nekā 120 ģimenes ārstu apsver iespēju pārtraukt līgumattiecības ar valsti, liecina Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas nesen veiktā aptauja. Mediķu organizāciju vērtējumā, Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums kopumā ir zemākais Eiropas Savienībā.
Tikmēr Ministru prezidents Krišjānis Kariņš paudis, ka "vairs nevaram ļaut bez reformām grūst naudu sistēmā".
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece uzskata, ka Latvija "strauji dodas maksas veselības aprūpes virzienā". Jau šobrīd Latvijā invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 000 cilvēku, kam iemesls esot savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība.
"Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā," uzsver I. Aizsilniece.
3.03.2023.