#SIF_MAF2022
Beidzamajos gados arī mājsaimniecībām tiek piedāvātas plašākas iespējas izvēlēties kurināmo dzīvojamo un citu ēku apsildei. Kas iedzīvotāju ieskatā ir izdevīgākais, ērtākais un videi draudzīgākais apkures veids?
ULDIS LIELVALODIS no Aronas pagasta atzīst, ka iespējas tagad patiešām esot lielākas, tomēr, neraugoties uz to, ēkas lauku ciematos joprojām visvairāk tiek apsildītas, kurinot ar malku: – Tas ir lētākais veids, kā ziemā nodrošināt siltumu dzīvojamajās mājās. Arī mēs kurinām ar malku. Mums ir savs mežs, līdz ar to malka nav jāpērk, to sagatavojam paši. Mums gan ir arī alternatīvs risinājums – iespēja pieslēgties centralizētajai siltumapgādei, ko esam arī izmantojuši, bet šajā apkures sezonā kurināt ar malku noteikti ir izdevīgāk, it īpaši situācijā, kad diezgan būtiski ir palielinājies siltumenerģijas tarifs. Savukārt sabiedrisko ēku apkurei labākais veids ir izmantot granulas, jo visu laiku nav jābūt klāt cilvēkam, šo procesu nepārtraukti uzraugot.
Domāju, ka nākotnē arī laukos arvien populārāki kļūs saules paneļi. Vēl tikai jāpilnveido likumdošana un noteikumi attiecībā uz pašpatēriņam saražoto elektroenerģiju gada griezumā, lai neizmantoto daļu tomēr varētu izmantot un tā netiku dzēsta.
Taču, manā skatījumā, malkas apkure laukos būs dominējoša vēl daudzus gadus.
Madonietim GUNTIM ĶEVERIM, apsildot māju, gadu gaitā ir uzkrāta dažāda pieredze. Ir kurināts gan ar malku, gan granulām, bet tagad izmanto SIA „Madonas siltums" centralizētās siltumapgādes pakalpojumus. Viņš uzsver: – Sākotnēji katlu apkurei ar granulām vēl saglabāju, bet pēc tam to demontēju. Uzskatu, ka pilsētā centralizētā siltumapgāde ir labākais un izdevīgākais veids, ar nosacījumu, ja dzīvojamā māja ir sakārtota un novērsti siltuma zudumi, kā arī ņemot vērā lielo energoresursu sadārdzinājumu, lielo cenu kāpumu gan malkai, gan granulām un pat to, ka arī siltuma tarifs ir palielinājies, un tas ir jau 104,58 eiro, bet, atskaitot valsts atbalstu mājsaimniecī-
bām, – ap 86 eiro par megavatstundu. Kad kurināju ar granulām, mēnesī bija nepieciešama apmēram tonna. Šoziem, kad cena tik būtiski palielinājās, mājas apsilde ar granulām izmaksātu pāri 400 eiro, vai, cenai samazinoties, izmaksas pārsniegtu 200 eiro. Izmantojot centralizēto apkuri, mēnesī aiziet viens vai pusotra megavata jeb mājas apsilde kopā ar karsto ūdeni izmaksā ap 100 eiro.
Un, protams, liels ieguvums ir ērtības. Ar malku bija jākurina katru dienu, ar granulām apkures katls jāpapildina kādu reizi nedēļā, katli regulāri bija jātīra, nekur tālu aizbraukt nevarēji, jo šim procesam tomēr bija jāseko līdzi.
Sākumā, kad pašvaldības uzņēmums piedāvāja iespēju pieslēgt privātmājas Madonā centralizētajam siltumam, iedzīvotāji bija piesardzīgi un atturējās piedalīties šādā ES līdzfinansētā projektā, bet tagad, iepazīstoties ar šī projekta dalībnieku pieredzi, arī vēlas savas mājas pieslēgt centralizētajai apkurei. Interese ir ļoti liela, pašvaldībā ir jau saņemti vairāk nekā 100 iesniegumu no Madonas pilsētas iedzīvotājiem. Diemžēl pagaidām šādas iespējas nav, jāgaida, kamēr atkal būs pieejama jauna, ES līdzfinansēta programma.
Izmantojot centralizēto siltumu, liels ieguvums ir arī no ugunsdrošības viedokļa, tāpat nav jādomā, kur glabāt malku vai granulas. Katrā ziņā mana pārliecība – centralizētais siltums vienmēr ir bijis un būs izdevīgākais veids, neraugoties pat uz tarifu kāpumu.
Savukārt tiem, kam nav iespējas pieslēgties centralizētajai siltumapgādes sistēmai, izdevīga ir zemes vai gaisa siltumsūkņa apkure. Vienīgi tagad sakarā ar lielo elektrības cenu kāpumu ir jāmeklē iespējas pašpatēriņam saražot lētāku elektroenerģiju. Viens no veidiem ir uzstādīt saules paneļus, un par to arī var domāt.
28.02.2023.