Pirms septiņiem gadiem ŅINA TRUHANOVA devās uz Cesvaines Mākslas studiju apņēmības pilna sākt gleznot. Nu gleznošana kļuvusi par sirdslietu un relaksāciju un nav dienas, kad netiktu paņemta ota un krāsas.
Ņina atceras, ka kopš skolas laikiem ļoti patikušas vizuālās mākslas stundas, savukārt 8. klasē labi padevās rasēšana, un viņa pat devās uz olimpiādi. Strādājot Kraukļu skolā, gadu pasniedza zīmēšanas stundas, tomēr vairāk ar mākslu saskarsmes nav bijis.
Ņina ar interesi pēta savu horoskopu, un reiz izlasījusi, ka viņai nepieciešams nodarboties ar mākslu.
– Esmu dzimusi Zemes zīmē, kas nozīmē, ka rokām vienmēr vajag kustības. Tolaik, kad izlasīju horoskopā par mākslu, viss sakrita ar laiku, kad uzzināju par Mākslas studiju. Sākotnēji domāju, ka tikai pamēģināšu. Ja nesanāks, metīšu mieru, – stāsta Ņina Truhanova. – Pēc pirmajām nodarbībām ļoti aizrāvos ar gleznošanu, cītīgi to darīju mājās un arī studijā. Gleznas tapa ātri, un pasniedzēja Ērika Dogana mudināja pamēģināt eļļas krāsas. Esmu cilvēks, kurš mierā nosēdēt nevar. Pat skatoties televīzijas pārraides, man vajag, lai rokas kustas, un es gleznoju. Vasarās, kad sētā ir daudz darba, gleznošanai tiek atvēlēts mazāk laika, bet, atnākot rudenim, atkal cītīgi atsāku gleznot. Protams, ir dienas, kad nepavisam negribas gleznot, tomēr tādu dienu ir maz. Esmu novērojusi, ka tad, kad esmu satraukusies vai dusmīga, gleznošana mani nomierina, tā ir mana terapija, zāles, un šādās reizēs gleznas sanāk pat labākas.
Gleznošana ir iekšējo izjūtu izlikšana uz auduma. Mākslinieks izpaužas ar krāsām, radot skaistas gleznas. Katra glezna ir stāsts, kas atspoguļo tā mirkļa izjūtas, domas, redzējumu. Ņinas gleznās dominē vasara un ziedi.
– Es neesmu ziemas gleznotāja. Man patīk ziedi, vasaras dabasskati. Arī ēkas nav manas iecienītākās gleznas. Nereti plenēros ir jāglezno kāda ēka, pēc tam mājās tā tiek pārstrādāta, papildināta. Tā notiek ar daudzām manām gleznām – pēc kāda laika skatoties saprotu, ka nav īsti labi, un tad es to izmainu, – teic Ņina. – Es, piemēram, gleznoju, lielākoties internetā atrodot kādu bildi, kas iepatīkas, un to izvēlos par pamatu savai gleznai. Tā nepavisam nebūs identiska redzētajam attēlam, jo es to papildinu, ielieku savas domas un izjūtas. Citreiz salieku vairākas bildes kopā. Tā kā lielākoties gleznoju ziemā, dabā nav tā vasaras skaistuma, ziedu. Un rezultāts ir pavisam cits, jo tas ir manis gleznots.
Vasarās Ņina dodas uz plenēriem, satiek domubiedrus, gūst jaunas zināšanas.
– Plenēri ir lieliska iespēja. Visnozīmīgākā tomēr ir satikšanās, kopābūšana, jaunas draudzības veidošana, augšana profesionāli, lai arī esmu tikai amatiere. Šajos plenēros var gūt jaunas zināšanas, prasmes, – priecājas Ņina. – Esmu iepazinusies ar vairākiem māksliniekiem. Cītīgi gleznojot, arī es pati jūtu izaugsmi savos darbos. Plenēros no māksliniekiem dzirdu – gleznošana ir darbs. Ja gleznosi reti, nekas neizdosies. Jāglezno ir pēc iespējas biežāk, lai var sasniegt izaugsmi. Paskatoties uz vecajām gleznām, tās vairs nešķiet labas, kaut gan uz saviem darbiem es raugos ļoti kritiski un vienmēr liekas, ka varētu taču vēl labāk. Esmu pārliecināta – lai gleznotu, nepieciešamas gan zināšanas, gan talants un, protams, cītīgs, regulārs darbs. Man pašai vienmēr gribas, lai ir labāk, tāpēc nepārtraukti mācos. Pēdējā laikā vēlos apgūt portretu gleznošanu. Protams, nezinu, vai saņemšos, tomēr gribu pamēģināt. Manuprāt, portretus ir daudz grūtāk gleznot. Esmu apmierināta, ka ar gleznošanu esmu tik tālu tikusi, un tā ir kļuvusi par manu sirdslietu.
Kā teic Ņina, viņa nespēj iedomāties sevi neko nedarot. Lai vienmēr būtu kustība, ir izmēģinājusi visdažādākos rokdarbus.
Turpina Ņina Truhanova: – Esmu darinājusi dažādas pērlīšu rotas, izmēģinājusi visu, kas vien ienāk prātā, arī šuvusi un izšuvusi, īstenojusi dažādus rokdarbus, tomēr gleznošana ir ņēmusi virsroku. Radošajiem darbiem nododos pēc iedvesmas. Ir brīži, kad ieraugu kaut ko un gribu pamēģināt – tagad vēlos uzadīt maučus. Šobrīd ir tik plašas iespējas internetā atrast idejas, mācīties, kā tās īstenot. Nevar neizmantot šīs iespējas.
Ņina pa septiņiem gadiem radījusi ļoti daudz gleznu. Jau vairākus gadus tās tiek izstādītas bibliotēkās, tāpat tiek iepriecināti arī draugi un radi.
– Lai gan gleznu patiešām ir daudz, tikai dažas ir mājās pie sienām. Manas gleznas kā akcenti pie sienām ir bērnu mājokļos. Nupat mazmeitai uzdāvināju gleznu ar taureņiem. Pati bija ieraudzījusi, atsūtīja man bildi un lūdza uzgleznot, lai arī viņai tāda būtu. Daudzi manus darbus saņem dāvanā, – pastāsta Ņina. – Pati esmu beigusi Cesvaines vidusskolu un jau vairākus gadus saviem klasesbiedriem dāvinu gleznas, kurās attēlota Cesvaines pils.
24.02.2023.