No 1. februāra līdz 1. martam norisinās pieteikšanās Vītolu fonda 2023./2024. mācību gada administrētajām stipendijām. Vītolu fondu 2002. gadā dibināja Vilis un Marta Vītoli, tā mērķis ir stipendiju veidā palīdzēt spējīgiem, centīgiem, bet maznodrošinātiem jauniešiem studēt Latvijas augstskolās.
Vītolu ģimenes iniciatīva gadu gaitā ir radījusi atsauci daudzu cilvēku sirdīs, kas piebiedrojas un uztic savus līdzekļus administrēt Vītolu fondam.
No Madonas novada ar Vītolu fonda administrētajām stipendijām līdz šim atbalstīti 105 jaunieši. Šajā mācību gadā Vītolu fonda administrētās stipendijas no 16 dažādiem mecenātiem saņem Madonas novada 20 jaunieši.
Madoniete Sabīne Siņicina 2022./2023. mācību gadā uzsāka studijas Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātē programmā "Datorsistēmas".
Sabīne par studiju programmas izvēli saka: "Man ir svarīgi, lai izvēlētajā karjerā būtu izaugsmes iespējas, un IT joma, strauji attīstoties, to nodrošina. Pirmie soļi šajā jomā sākās jau Madonas pilsētas vidusskolā, kur apguvu programmēšanas pamatus. Priekšmeta ietvaros veidoju savu pirmo mājaslapu, tas mani aizrāva." Pirmais studiju semestris Sabīnei bija vieglāks, nekā viņa sākumā iztēlojās. "Sākumā nebija ne jausmas, ko sagaidīt no tādiem priekšmetiem kā "diskrētā matemātika", "algoritmizēšana", "datu struktūras" un "datoru arhitektūra", taču pasniedzēji ir ļoti atsaucīgi un aizrautīgi. Augustā vēl šaubījos par izvēli, taču tagad zinu – šī ir mana īstā vieta," pārliecināti pauž studente. Vaicāta par pārcelšanos un dzīvi jaunā, daudz lielākā pilsētā, Sabīne atklāj, ka, uzsākot studijas un dzīvi Rīgā, viņa bija nobijusies. Viss bijis svešs un nezināms, piemeklējušas bailes apmaldīties, iekāpt nepareizajā transportā vai universitātē neatrast īsto auditoriju, bet stipendiātei izdevies ātri pielāgoties, nu jau viņa Rīgā jūtas kā mājās. "Vienīgi pietrūkst ģimenes, it īpaši brāļa," saka Sabīne. Viņa saņem Oskara un Irenes Dumpju piemiņas stipendiju. O. Dumpis pēc svarīga amata artelī "Metālists", projektu konstruktoru birojā un vēlāk Eksperimentālās vakuumtehnikas laboratorijā kopā ar sievu Ireni nolēma doties uz Kanādu. Iegādājās fermu un izveidoja ābeļdārzu ar 5000 ābelēm, radot veiksmīgu biznesu. Dibinot stipendiju, O. Dumpis uzsvēra: "Mūsu pašreizējā jaunatne ir cerība. Jādara viss iespējamais, lai katrs tiešām centīgs un apdāvināts latviešu jaunietis saņemtu augstāko izglītību." Sabīne apliecina, ka finansiālais atbalsts studiju laikā ir svarīgs, jo tēriņi ir lieli. Tos sastāda pārtikas pirkumi, dzīvesvietas, transporta izmaksas un maksa par dažādām aktivitātēm. Sabīne ir priecīga: "Pateicoties šai stipendijai, man paralēli mācībām, riskējot ar to kvalitāti, nav jāstrādā. Bez tam varu justies patstāvīgāka, nedzīvojot tikai vecāku maizē. Prieks, ka centieni vidusskolā ir atmaksājušies un garantējuši šo atbalstu. Esmu pateicīga, ka Vītolu fonds piepilda gan manu, gan daudzu citu jauniešu sapni par studijām."
Edvards Rudzītis no Sarkaņu pagasta, kas pagājušajā gadā bija arī Madonas pilsētas vidusskolas skolēnu pašpārvaldes prezidents, studijas uzsāka Latvijas Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes apvienotajā programmā "Biotehnoloģija un bioinženierija". "Interese par nozari radās 12. klasē, pateicoties bioloģijas skolotājai Inesei Eleksei. Sapratu, ka šī joma ir lieliska iespēja radīt kaut ko jaunu, kas ir bijis sapnis kopš bērnības, vienlaicīgi palīdzot sabiedrībai," atklāj Edvards.
Viņš piebilst, ka šobrīd studijas jaunieti apmierina, tomēr konkurences līmenis mācībās viennozīmīgi ir augstāks, nekā bija Madonā. Tas piespiež censties un strādāt vairāk nekā ierasts. Tomēr tas ir tā vērts, jo, kā pauž Edvards: "Pēc pirmā semestra esmu kursa "augšgalā"." Par jaunā dzīves posma sākšanu viņš saka: "Iejusties jaunajā mācību vidē sākumā nebija viegli, bet palīdzēja tas, ka kursa kolektīvs ir draudzīgs un atsaucīgs. Tagad ar kursabiedriem ir ļoti labas attiecības. Rīgas dzīvē kopumā jau esmu iejuties."
E. Rudzītis saņem Vītolu fonda administrēto stipendiju no kokzāģētavas SIA "Kurekss" dibinātājiem – brāļiem Arņa un Jāņa Apsīšiem. Viens no uzņēmuma mērķiem ir rūpes par mežu daudzveidības saglabāšanu, sabalansējot sabiedrības, ekonomikas un vides intereses. Edvards spriež, ka viņam, topošajam biotehnologam, ir laimējies ar atbilstošiem un zinošiem mecenātiem.
Stipendiju students lielākoties izmanto, lai segtu kopmītņu īres maksu, kā arī sabiedriskā transporta izmaksas gan Rīgā, gan braucot uz Madonu. Edvards ir ļoti pateicīgs Vītolu fondam un brāļiem Arnim un Jānim Apsīšiem par šo iespēju – tikt atbalstītam ar stipendijas palīdzību.
Arī es 2022./2023. mācību gadā saņemu Vītolu fonda administrēto stipendiju. Mani mecenāti ir jau mūžībā aizgājušie Andrejs un Dulcie Ozoliņi. Andrejs Ozoliņš, kura ģimene 1944. gadā sāka bēgļu gaitas un ieceļoja Anglijā, arī jaunībā saņēma atbalstu, kas palīdzēja iegūt izglītību. Viņam laimējās satikt Nigērijas dzelzceļa pārvaldes darbinieku, kas, uzzinājis par jaunieša vēlmi izglītoties, sniedza materiālu atbalstu. A. Ozoliņš ir teicis: "Ar centīgu un neatlaidīgu darbu jaunieši kaļ ne tikai savu laimi, bet arī Latvijas nākotni."
Studēju Latvijas Universitātē Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē programmā "Psiholoģija", šo ceļu izvēlējos, jo vienmēr esmu zinājusi, ka ar karjeras virzienu vēlos sniegt pienesumu sabiedrībai un palīdzēt cilvēkiem. Studijas ir ļoti interesantas, jo apgūstu gan ar medicīnu saistītus priekšmetus, piemēram, ģenētiku un psihes bioloģiskos pamatus, gan kursus, kuru pielietojums ir daudzpusīgs – kritisko domāšanu, statistiku. Priecājos, ka izvēles kursā ir iespēja apgūt svešvalodas, manā gadījumā – franču valodu, kuras apguves ceļu iesāku Madonas Valsts ģimnāzijā pie skolotāja Viestura Rikveiļa. Kursu dažādība ir paplašinājusi manu redzesloku, ļāvusi iepazīt cilvēku gan no bioloģiskā, sociālā, gan psihoemocionālā viedokļa. Skumdina tikai tas, ka liela daļa mācību notiek attālināti. Ir ļoti neparasti dzīvot Rīgā, jo tik ilgs laiks ir pavadīts Madonā, kur ir sajūta, ka pazīsti teju visus. Daba, meži ir rokas stiepiena attālumā, un aiz loga valda mierpilns klusums, tomēr arī Rīgai piemīt savs šarms, īpaši kultūras, arhitektūras, mākslas ziņā, ko priecājos iepazīt arvien vairāk.
Esmu ļoti pateicīga par iespēju saņemt stipendiju, jo īpaši, dodoties studēt no mazpilsētas, kas atrodas salīdzinoši tālu no Rīgas. Gan transporta, dzīvošanas, gan ikdienā nepieciešamo preču izmaksu apjoms ir liels. Finansiālais atbalsts ir neatsverams, kā arī apziņa, ka esmu viena no Vītolu fonda stipendiātēm, kas patiešām ir gods. Izglītība ir nepārvērtējama vērtība, un zināšanas ir dārgums, ko neviens nespēs atņemt. Skumji apzināties, ka daudzi jaunieši finansiālu apsvērumu dēļ izvēlas neturpināt izglītības ceļu augstskolās. Iespējai uz kvalitatīvu izglītību ir jābūt visiem, neatkarīgi no materiālā stāvokļa, tāpēc ir liels prieks, ka nodibinājums "Vītolu fonds", tā ziedotāji jau gadiem atbalsta Latvijas jauniešus. Aicinu visus 12. klašu skolēnus nenokavēt pieteikšanos un būt drosmīgiem, jo iespēja saņemt materiālu atbalstu ir ļoti liels atvieglojums jaunā dzīves posma sākumā. Būt daļai no Vītolu fonda stipendiātiem ir lieliski, jo bieži tiek piedāvāts piedalīties interesantos pasākumos, lekcijās, satikšanās reizēs.
ELĪZA ELSIŅA
21.02.2023.