Āfrikas un Āzijas valstīs ziloņa tēlam tiek piedēvētas mitoloģiskas iezīmes. Tas ir pozitīvām leģendām apvīts. Budisti slavināja retos baltos ziloņus, tieši viņi ir garīgo zināšanu, tikumības un šķīstības simbols. Baltais zilonis – Gara un dievišķās enerģijas izpausmes solārais, Saules simbols. Mīlestību un uzticību, spēju saglabāt šķīstību – šīs īpašības ziloņiem piedēvēja viduslaiku eiropieši.
Zilonis kā talismans, amulets tiek izmantots, lai vairotu pozitīvismu dzīvē. Ikviens ir dzirdējis, ka mājās jābūt zilonim ar paceltu snuķi, lai dzīve ietu uz augšu, vairotos labklājība. Šķiet, ka katram mājās vismaz viens šāds zilonis arī ir, tomēr cesvainietei Evitai Jūrai to ir vesela kolekcija, un šobrīd viņas zilonīši ir apskatāmi Cesvaines pagasta bibliotēkā Kraukļu skolā.
Evita darbojas grāmatvedībā, un, kā pati smej, šis darbs īsti nav viņas sirdsdarbs.
– Darbs nav visa mana dzīve. Šādos gadījumos parasti cilvēki meklē blakuslietas, ar ko aizrauties un nodarboties. Man ir tāds raksturs – ja mani kas ieinteresē, pieķeros tam. Tad nāk jaunas lietas, un aizraujos ar tām. Es vienmēr esmu priecājusies par cilvēkiem, kuri kolekcionē jau no bērnības, taču pati par to esmu tikai domājusi – ka es arī varētu kaut ko kolekcionēt, bet līdz darbībai pagāja krietns laiks. Ziloņu kolekcionēšana sākās pilnīgi nejauši. Man ļoti patīk māksla un mūzika, ceļošana, vēsture. Austrumu valstis, kur dzīvo ziloņi, man vienmēr likušās ļoti interesantas, un ziloņi vienmēr ir patikuši. Diemžēl dzīvē ziloni esmu redzējusi vien pirms daudziem gadiem, kad tas vēl bija Rīgas Zooloģiskajā dārzā, – pastāsta Evita Jūra. – Ceļot man ļoti patīk, un izrādās, ka visās valstīs var nopirkt ziloņus-suvenīrus. Kādā no ceļojumiem, toreiz Vācijas viesnīcā, ieraudzīju nelielu, koši zilu ziloni. Nereti viesnīcās ir izvietoti stikla plaukti, kuros atrodamas visdažādākās lietas, bet īsti nav skaidrs, vai tie ir tikai apskatei, vai varbūt kādu priekšmetu var arī iegādāties. Šis zilonis mani tik ļoti uzrunāja, ka es, kā nu mācēdama, izprasīju, lai man to pārdod, un šo zilo akmens ziloni ieguvu sev. Tā aizsākās mans ceļojums ziloņu pasaulē.
Pirmais zilonis Evitas kolekcijā nonāca 2008. gadā, šobrīd to ir vairāk nekā simts.
– Tagad, kad man ir tik daudz ziloņu, pašu pirmo vairs nevaru tik viegli atrast. Meklēju savu zilo ziloni, bet pa šiem gadiem tas ir izbalējis. Vienīgi, paceļot figūriņu, pēdas vēl ir saglabājušas sākotnējo krāsu, – smejas Evita. – Uz izstādi tika aizvesti 111 dažādi ziloņi, bet mājās vēl ir vairākas mīkstās rotaļlietas, grāmatzīme, sega, auskari un kuloniņš. Diemžēl laika gaitā gan pašu neuzmanības dēļ, gan piepalīdzot mājdzīvniekiem, pa kādam zilonītim ir arī saplīsis. Lielākoties manā kolekcijā ir dažādas figūriņas, bet noteikti patiktu, ja ziloņi būtu arī attēloti apģērbā vai citās lietās. Tāpat esmu aizdomājusies, ka beidzot varētu pati ziloni arī uzgleznot. Ziloņi bieži pie manis atceļo dāvanās. Kad iegādājos ziloņus, vienmēr skatos, lai snuķis ir uz augšu un – ļoti nozīmīgi – lai man tas patīk un uzrunā. Nepirkšu visus pēc kārtas tikai tāpēc vien, ka es tos kolekcionēju.
Evita ir pārliecināta – ja cilvēks ar kaut ko ļoti aizraujas, tad īstās lietas atnāk pašas.
– Patiešām, ziloņi paši nonāk pie manis. Staigājot pa veikaliem, vienmēr tos pamanu. Katru reizi kāds tiek atvests arī no ceļojuma. Ne par visiem ziloņiem man ir arī kāds stāsts. Īpašs zilonis pie manis atceļoja no antikvariāta tepat Madonā. Pirms daudziem gadiem iegāju veikalā, un tur bija viens indiešu stila porcelāna zilonis, kas mani ļoti piesaistīja. Tik ļoti, ka nevarēju nenopirkt. Daudzi ziloņi pie manis ir nonākuši no kolekcionāriem. Paziņu lokā ir kolekcionārs, kurš pats kolekcionē pastmarkas, vardes un noteikti ko citu arī. Uzzinot, ka es aizraujos ar ziloņiem, ik pa laikam man kādu atved. Kuloniņu uzdāvināja dēls, un tas vienmēr ir ar mani. Tādas lietas ir sirdij tuvas. Kādā brīdī kolekcionēšanu biju pārtraukusi. Pati neiegādājos ziloņus, bet cilvēki neaizmirst un turpināja dāvināt, piedāvāt, nevarēju atteikties. Tā kolekcija tiek turpināta un parādīta arī citiem. Noteikti, ja bibliotēkas vadītāja Larisa mani neuzrunātu, diezin vai pati būtu rosinājusi to izstādīt. Vienmēr ir šķitis – kas tad tur īpašs, ko tad es. Šobrīd gan pati esmu nedaudz pārsteigta par ziloņu daudzveidību, ko apzinājos tikai izstādē. Kamēr ziloņi bija mājās, pie tiem tik ļoti biju pieradusi, ka nemaz nemanīju, cik kolekcija ir apjomīga un dažāda, – atzīst Evita.
Tomēr ziloņi nav vienīgais, ko kolekcionē Evita Jūra.
– Ikdienā man ļoti patīk izmantot salvetes, un kādā brīdī tās sāku kolekcionēt. Sākotnēji pirku salvetes un krāju ar visiem iepakojumiem, šobrīd kolekcijai nolieku tikai vienu salveti. Tagad ir tik skaistas salvetes, ka ir liela vēlme tās saglabāt. Vienmēr priecājos par cilvēku aizrautību ar kolekcionēšanu, viņu vaļaspriekiem. No viņu darbiem var smelties iedvesmu.
17.02.2023.