Madonas pilsētas sporta centra trenažieru zāle sniedz iespēju veikt fitnesa, kardio un arī spēka treniņus. STAŅISLAVS FIĻIPOVS 12 gadu šeit strādājis par treneri, diemžēl kovida laiks ieviesis savas izmaiņas.
Teju divus gadus zāle bija slēgta, dzīvība trenažieru zālē bija apstājusies, nodarbības nenotika. Tomēr, atsākot trenēties arī pašam, Staņislavs turpina būt par trenažieru zāles dvēseli, jo nekad neatsaka draudzīgu padomu arī jaunajiem censoņiem smagatlētikā.
Apbrīnojami, bet 24. februārī viņam paliks 74 gadi. Staņislavs atzīst, ka pauerliftings bijusi viņa dzīves sastāvdaļa visu mūžu. Ar spēka treniņiem aizrāvies kopš 15 gadu vecuma, kad Latvijā parādījušies pirmie bodibilderi jeb kultūristi. Pie lasītājiem nonākuši specializētie poļu un čehu žurnāli, kuros gozējušies spēkavīri ar trenētiem muskuļiem – tas šķitis kas neredzēts, tādēļ arī tik ļoti interesants.
– Rīgā tas ieguva lielu popularitāti, sākās visādi pagrīdes mači (smaida), kuros piedalījos arī es. Mācījos padomju laikā, Rīgā izieti dažādi kursi par sporta treneri, ir sertifikāts. Trenējos pie tāda slavena trenera Feliksa Saikovska, kas ir ļoti interesanta personība. Vēl tagad sazvanāmies, parunājam, apsveicu svētkos. Mana sieva ir no šejienes, pārveda mani uz Madonu. (Smejas.) Sākumā bija traki; lai gan Rīgā nestaigāju katru dienu ne uz restorāniem, ne koncertiem, ne izstādēm, tomēr tā apziņa – ja gribi, tad vari aiziet, un šeit pēkšņi – nekā. Kamēr neatradās hobiji. Man ļoti patīk makšķerēt. Lai gan šoziem nesanāca uzkāpt uz ledus, vēl dažus gadus iepriekš nebija tādas nedēļas nogales, kad es nebūtu uz Peipusa ezera, – Staņislavs Fiļipovs nosmej.
Uz Madonu viņš pārcēlies deviņdesmito gadu vidū; tad pirmā trenažieru zāle parādījusies Raiņa ielas kvartālā. – Tur aizklapēja ciet, tad trenējos un vadīju grupu pie "Čeprova veikala". Pēc tam – 1. vidusskolā, tālāk – uz sporta halli, – par trenera gaitām Madonā pastāsta Staņislavs.
Viņš palīdzējis pie trenažieru iepirkuma organizēšanas, kad sporta centra zāle bijusi vēl tikai izveides stadijā. Pēc gada arī uzsācis tajā vadīt treniņus, kopumā nostrādājot 12 gadu.
– Pēdējos divus gadus – kovida laiku – var neskaitīt – viss bija ciet, un nekas nenotika. Arī pašam sakarā ar kovidu pasliktinājās veselība, spēks krietni samazinājās. Savulaik piedalījos Latvijas čempionātos, mājās ir ļoti daudz medaļu un kausu. Svara grupā līdz 74 kilogramiem varēju guļus atspiest 142 kg. Pēdējos mačos, tā kā sāku startēt jau veterānu grupā, rezultāti turējās pie kādiem 100-110 kilogramiem; bet arī – pilnīgi pietiekami, lai varētu uzvarēt. (Smejas.) Sagatavoju un vadāju arī jaunos sportistus uz mačiem; tie kausi, kas šeit zālē izvietoti, visiem dalībniekiem iegūti ar sviedriem un smagu darbu. Tagad uz zāli pats nāku vienkārši trenēties, trīs reizes nedēļā; protams, cik varu, tik palīdzu arī pārējiem apmeklētājiem, nekad neesmu atteicis padomu, – viņš noteic.
Sporta dzīves entuziasts pieļauj iespēju atsākt piedalīties mačos savā vecuma grupā, tomēr tam vēl nedaudz esot jāsagatavojas. Prieks esot par kādu madonieti, kura cītīgi trenējas un vēlas aizbraukt uz savu pirmo maču. Aprīlī notiks "2023. gada Madonas novada Degumnieku čempionāts spiešanā guļus", protams, piedalīšoties arī puiši – tie šai sporta veidā ir lielākā pārsvarā.
– Tagad nāk jaunie, bet vienmēr jau varētu gribēt vairāk. Var just tādu kā kūtrumu, cilvēkiem bail, jo sevišķi braukt uz mačiem, kautrējas – tur tikai stiprinieki, ko tad es? Bet galvenais ir apburzīties tajā vidē – tad vari gūt lielisku impulsu arī pats tālāk attīstīties. Ja redzi, ka cits spēj pacelt par 5 kg vairāk, tad domā – vai tad es esmu par viņu sliktāks? Kad jūti, ka pieaug spēks, attīsties, tas sniedz ļoti lielu gandarījumu. Bet tas ir iespējams tikai tad, ja nāk regulāri, pieliek pūles, trenējas. Ir jau arī, kas uz zāli nāk tā vairāk paklačoties, bet lai tikai nāk! (Smaida.) Tāpat šie treniņi pamazām uzlabo fizisko formu, – nebaidīties izaicināt savus spēkus mudina Staņislavs.
Jebkura izkustēšanās cilvēkam esot vitāli nepieciešama, bet Staņislavs Fiļipovs uzskata: – Esmu dzīvs tikai tāpēc, ka nodarbojos ar smagsvaru celšanu. Ja regulāri nodarbojas ar smagumiem, tā ir ne tikai fiziskā attīstība, bet arī labāk strādā galva. Ļoti vienkārši – pie fiziskās slodzes smadzenes tiek labāk apasiņotas. Ja cilvēks attīstās kā personība un ir vēl arī fiziskā slodze, tad ir pavisam cits skats uz dzīvi.
3.02.2023.