#SIF_MAF2022
Tā ir primārais instruments sabiedrības iesaistei valsts aizsardzībā,
dodot iespēju Latvijas pilsoņiem un pilsonēm brīvprātīgi kalpot savai
valstij, rūpējoties par tās aizsardzību. 2010. gada 1. septembrī stājās
spēkā jaunais Latvijas Republikas Zemessardzes likums, kurš nosaka, ka
Zemessardze ir Nacionālo bruņoto spēku sastāvdaļa, kuras mērķis ir
iesaistīt Latvijas pilsoņus valsts teritorijas un sabiedrības
aizsardzībā un kura piedalās valsts aizsardzības uzdevumu plānošanā un
izpildē atbilstoši likumā noteiktajiem uzdevumiem.
Zemessargu rindas papildinās ar jauniem dalībniekiem, regulāri norit mācību process, veicināta sadarbība ar dažādām iestādēm, sniegts atbalsts. Par aizvadīto gadu Zemessardzē un bataljonā stāsta Zemessardzes 2. Vidzemes brigādes 26. kājnieku bataljona komandieris majors Vladimirs Bistrovs.
– Aizvadītais gads bijis izaicinājumiem un dažādiem notikumiem piepildīts. Visa pasaule joprojām jūt līdzi un atbalsta ukraiņu tautu tās brīvības cīņās. Šis notikums ir izmainījis arī mūsu, Zemessardzes, prioritātes gan valsts līmenī, gan bataljonā. Aizvadītajā gadā strauji auga to cilvēku skaits, kas iestājās Zemessardzē, arī mūsu 26. kājnieku bataljonā. Līdz ar to pietiekami liels izaicinājums bija šo cilvēku koordinēšana, apmācīšana, integrēšana bataljonā. Apmācību process turpinās. Joprojām ir jaunu cilvēku pieaugums, kvalifikācijas celšana, kolektīvā apmācība utt. Šie izaicinājumi vēl ir priekšā, risināsim tos, lai sasniegtu tikai pozitīvus rezultātus.
2022. gada 24. februāra notikumi Ukrainā ieviesa daudz jaunu uzdevumu arī mums – dažādu plānu pārskatīšana, jauni virzieni, kurp mums jādodas. Iepriekš runājām par iedomātu pretinieku, bet pērnais gads parādīja, kurš tas ir un uz ko būtu jākoncentrējas.
– Līdz ar notikumiem Ukrainā arī mūsu valsts iedzīvotāji vairāk satraucās, ka līdzīga situācija varētu norisināties Latvijā?
– Pašā sākumā visos medijos izskanēja dažādi jautājumi, piemēram – kas būs ar mums? Kas notiek ar civilajiem iedzīvotājiem, kur pieteikties, ko darīt? Aizsardzības ministrija izveidoja bukletus, izplatīja aktuālo informāciju, militārie cilvēki skaidroja notiekošo situāciju. Mēs esam atbildīgi par savas valsts aizsardzību un drošību. Par to vajag domāt, un to mēs arī darām. Ik dienu papildinām savas rindas un kļūstam arvien stiprāki. Valsts nav viena, esam vienotā kopienā NATO. Sabiedrotie ir ar mums, un, ja pienāks X stunda, viņi būs tie, kas sniegs palīdzību. Mūsu uzdevums ir būt gataviem.
– Kā laika gaitā ir mainījies dienests Zemessardzē?
– Dienests Zemessardzē kļūst arvien intensīvāks, mūsdienīgāks un prasa kvalificētu speciālistu iesaisti. Kvalificēti speciālisti nepieciešami, jo attīstās un uzlabojas arī aprīkojums. Esam saņēmuši modernas tehnoloģijas, piemēram, bruņutransportierus "Patria", pašgājējhaubices, mīnmetējus, bezpilota lidaparātus. Tas prasa kvalitatīvu, kvalificētu, mācītu zemessargu, apmācītu cilvēku. Līdz ar to, saliekot visu kopā uz kartes, saprotam, ka vadīt to visu, apmācīt un integrēt – tas prasa domājošu, pieredzes bagātu instruktoru, virsnieku, zemessargu, kas prot to visu pielietot. Zemessardze pārtop par profesionālā dienesta vienībām, kur zemessargi savā brīvajā laikā iegūst profesionālā dienesta zināšanas un tās pielieto. Attīstība šajā virzienā ir jūtama, un tā noteikti turpināsies.
– Laika gaitā jums ir izveidojusies lieliska sadarbība gan ar Madonas novada pašvaldību, gan policiju un citiem dienestiem.
– Tas ir bijis jau vēsturiski. To izveidoja iepriekšējie komandieri un pašvaldības pārstāvji, bija izveidota saikne arī ar policiju. Kļūstot par bataljona komandieri, man atlika to turpināt un uzlabot. Vienmēr ir kur tiekties. Aizvadītajā nedēļā tikāmies ar novada pašvaldības pārstāvjiem un izrunājām par civilās aizsardzības komisijas mācībām. Tajās būs iesaistīti dienesti, un Zemessardze būs vadošais. Izspēlēsim dažādas situācijas, meklēsim kopīgus risinājumus. Mācību laikā apskatīsim šobrīd aktuālos jautājumus civiliedzīvotāju atbalstam. Viens no galvenajiem šo mācību mērķiem ir stiprināt Zemessardzes mijiedarbību ar pašvaldību un citiem dienestiem. Lai stiprinātu sadarbību, tiek organizētas gan mācības, gan atpūtas pasākumi. Aizsākto sadarbību turpinām un viennozīmīgi turpināsim.
– Kādas ir iespējas, ko paver Zemessardze?
– Kā bataljona komandieris varu teikt, ka Zemessardzē var pierādīt, ka esi daļa no aizsardzības jomas, sniegt tai savu atbalstu, ja tas būs nepieciešams. Skatoties kopumā uz iespējām, tā noteikti ir militārā pieredze, fiziskās formas uzlabošana un pilnveidošana. Zemessardze ir viens liels kolektīvs, bet tajā pašā laikā ir ģimeniskā sajūta. Zemessargi apmeklē mācības, darbojas savā brīvajā laikā, līdz ar to tas ir solis prom no ierastās ikdienas. Uzvilktā forma disciplinē, dod citu virzienu, skatījumu uz dzīvi. Pie formām nēsājam Zemessardzes atšķirības zīmes, kas ir Latvijas valsts simbolika, un tas uzreiz parāda, ka šeit ir aizstāvji, aizsargi. Šie cilvēki mums līdzās ir arī ikdienā, tikai bez formas.
Mācības ir ļoti interesantas un aizraujošas. Tās paver plašas iespējas. Galda mācības, kurās tiek apgūta teorija, nav tik intensīvas un varbūt nav tik ļoti interesantas, bet bez teorijas nevar būt prakses.
– Kas, jūsuprāt, motivē cilvēkus stāties Zemessardzē?
– Katram ir sava motivācija. Aizvadītajā gadā, saistībā ar karadarbību Ukrainā, tā noteikti bija vēlme aizsargāt savu zemi, dzimteni, māju un ģimeni. Kāds vēlas sevi pārbaudīt, vai ir spējīgs, piemēram, trīs naktis pavadīt mežā. Kādam tā ir ģimenes aizstāvība, citam atkal vēlme būt zemessargam, jo tur darbojas ģimenes locekļi.
Tāpat neizslēdzu, ka kādam galvenā motivācija ir finansiālais aspekts. Zemessardzē var gūt papildu ienākumus.
Manuprāt, vēl ļoti svarīga motivācija ir kopības izjūta. Civilajā dzīvē cilvēks varbūt ir viens pats vai strādā nelielā kolektīvā, bet, uzvelkot formu, kļūst par lielas ģimenes locekli, mācībās jūt kopību, spēku, piederību. Ir lepnums, ka esmu tur, esmu daļa no notiekošā, man uzticas, man ir sava pozīcija, esmu vajadzīgs un noderīgs.
– Zemessargi vienmēr aktīvi ir devušies uz skolām, kur stāstījuši par savu profesiju, arī iespējām, ko tā sniedz, piedalās dažādās aktivitātēs. Kovida laiks ieviesa savas korekcijas, vai šobrīd turpināt izglītot jaunatni?
– 18. janvārī viesojāmies Ērgļu vidusskolā, un plānojam to arī turpināt. Pēc šīm tikšanās reizēm daudzi jaunieši patiesi aizdomājas par svarīgām lietām, par Jaunsardzi un Zemessardzi. Militārā dzīve no tevis prasa atbildību, tu esi piemērs gan saviem kolēģiem, gan apkārtējiem. Iespējams, ka kādu tieši tas ierobežo, atbaida stāties Zemessardzē vai profesionālajā dienestā. Zemessardze dod iespēju brīvajā laikā pamēģināt, pierādīt sevi. Dodoties uz izglītības iestādēm, jauniešiem varam sniegt šo iespēju pārbaudīt, vai viņi iederas un var būt mūsu ģimene.
– Ieminējāties par X stundu, vai ir apziņa, ka gadījumā, ja tā pienāk, zemessargi būs tie, uz kuriem daļēji balstīsies valsts aizsardzība?
– Zemessargi noteikti apzinās, ka, ja būs nepieciešams, viņi stāvēs kopā, varbūt ne pirmajās rindās, un aizstāvēs savu valsti, tās iedzīvotājus. No zemessargiem nereti ir nācies dzirdēt – ja pienāks X stunda un viņi zinās, ka ar viņu ģimenēm viss ir kārtībā, tās ir drošībā, viņi būs un aizstāvēs valsti. Tieši aizvadītā gada notikumi parādīja, ka negaidīti vai arī gaidīti, bet mūsu tuvējais kaimiņš var spert šādu soli, un zemessargi zina, ka varētu stāvēt pirmajās rindās, arī krist, bet ir saprotams mērķis, kā dēļ mēs cīnītos. Mēs nevienam neuzbrūkam, nedarām pāri, bet, ja uzbruks mums –
mēs stāvēsim par savu zemi.
31.01.2023.