Jauns gads nepavisam nav iedomājams bez kalendāra. Katrs izvēlas savai gaumei atbilstošāko – tie ir gan pie sienas liekamie, gan galda un kabatas kalendāri, tāpat dažādi noplēšamie kalendāri un gadagrāmatas ar vērtīgiem padomiem un ieteikumiem.
Pēc jauna kalendāra iegādes vecais nereti nonāk makulatūrā, tomēr ir cilvēki, kas tos arī kolekcionē vai veido izstādes.
Cesvaines pagasta bibliotēkas vadītāja Larisa Maligina pašlaik ir izveidojusi interesantu izstādi, kurā vecākais eksponāts ir kalendārs no 1933. gada. Izstāde tapusi, vācot makulatūru, jo tieši tur slēpušies vērtīgi un interesanti kalendāri.
– Ik gadu bibliotēka aktīvi piedalās „Līgatnes papīra" konkursā „Nodod makulatūru un saudzē dabu". Strādājot un pārskatot atvesto makulatūru, tiek atrastas, manuprāt, vērtīgas grāmatas, un tā tika savākta arī kalendāru kolekcija, kur senākais ir „Latvijas lauksaimnieka kalendārs", kas izdots 1933. gadā. Aptuveni pirms trim gadiem bibliotēkā bija Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja ceļojošā izstāde, kur uz planšetēm bija gada divpadsmit mēneši un aplūkoti visdažādākie kalendāri. Tad arī man radās doma veidot kalendāru izstādi, – pastāsta bibliotēkas vadītāja. – Kalendāri patiešām ir seni un ļoti interesanti. Pārskatot makulatūru, tiek atrastas dažādas pērles, kalendāri ir vieni no tiem. Vairāku gadu garumā ir izdevies atrast visdažādākos kalendārus, no kuriem tad esmu izveidojusi izstādi, lai to var aplūkot plašāks cilvēku loks. Patiesībā nemaz visi kalendāri nav izstādīti, jo to patiešām ir ļoti daudz, bet šoreiz apskatāmi ir 44 dažādi kalendāri. Izstādē aplūkojami: Astronomiskais, Baznīcas, Dabas un vēstures, Divpadsmit mēneši, Dadža, Gadagrāmatas, Kolhoznieku, Lauksaimniecības, Madonas, Mājai un ģimenei, Noplēšamais, Pasaku, Senču, Sievietēm, Tautas, Vecākiem, Zemkopja gadagrāmata. Tāpat tie ir ļoti seni – sākot no 1933. gada, bet jaunākais ir 2005. gada kalendārs.
Larisa atklāj, ka makulatūrā ļoti daudz atrasti Dadža un sieviešu kalendāri, tāpat arī baznīcas.
– Manuprāt, katram ir ļoti interesanti aplūkot šos kalendārus. Piemēram, baznīcas kalendāros var ieraudzīt veco druku, arī vārdi ir interesanti un ikdienā pat vairs nepielietoti. Ir kalendārs ar visām piezīmēm, dažādiem notikumiem, laika vērojumiem. Ir ļoti aizraujoši ielūkoties vēsturē, – uzsver Larisa. – Arī šobrīd ir pieejami visdažādākie kalendāri ar svarīgu informāciju, padomiem, tomēr šķiet, ka tolaik tie bijuši īpaši vērtīgi. Starp makulatūru atradu brīnišķīgu kalendāru, kas papildināts ar mūsu novadnieces Ainas Karlsones ekslibriem. Ancīša kalendārā viņa tos ir zīmējusi. Šis ir 2005. gada kalendārs, kas veltīts ārstiem. Šis ir liels ieguvums, jo cieši saistīts ar mūsu novadu. Tolaik kalendāri bija ļoti interesanti un skaisti. Katram ir saistoši tajos ielūkoties, pašķirstīt. Var atrast kādu sev nozīmīgu datumu un apskatīties, kas tolaik noticis, kas bijis aktuāls.
Izstāde gan bija redzama pavisam īsu brīdi, tomēr nekas nav nokavēts. Turpmāk kalendāri būs aplūkojami bibliotēkas otrajā stāvā, kur izveidots neliels muzejs.
– Bibliotēka bez izstādēm nav iedomājama, – teic Larisa Maligina. – Tās ir visdažādākās – sākot ar apsveikuma kartītēm un grāmatām līdz dažādām kolekcijām, rokdarbiem utt. Tiek uzrunāti pašu cilvēki, rokdarbnieki, mākslinieki, visi tie, kas būtu gatavi parādīt savu veikumu. Protams, ne vienmēr izdodas pierunāt, jo varbūt kautrējas, nevēlas atklāt savus talantus vai kolekcijas. Man ir jāpiepilda divas telpas – zāle un bibliotēka, un tad nu top visdažādākās izstādes. Un apmeklētājiem ir prieks par dažādību. Ļoti priecājos, kad cilvēki paši piezvana un pajautā, vai varētu parādīt citiem savus darbus. Jau nākamnedēļ būs apskatāma zilonīšu kolekcija, tāpat var aplūkot gleznas, ko radījusi „Mākslas studijas" dalībniece. Noteikti nevajag turēt sveci zem pūra, bet dalīties un parādīt citiem, lai apmeklētāji var gūt prieku. Vācot makulatūru, esmu atradusi arī dažādas Jaungada apsveikuma kartītes. Lielākā daļa no tām gan bija no manas kolekcijas. Tāpat kartītes ir nesuši arī iedzīvotāji, tomēr bieži dzirdēju, ka esot izmests, jo nav zinājuši, ka var piedāvāt bibliotēkai. Es vienmēr priecājos, ja kaut ko no vēstures piedāvā man. Atnestās lietas atrod vietu bibliotēkā vai muzejā. Apsveikuma kartītes ir ļoti dažādas un skaistas, senākas un ne tik senas. Arī šī izstāde ir novietota muzejā ekspozīcijā.
Otrais stāvs bijušās Kraukļu skolas ēkā ir izveidots par muzeju. Tur kalendāri atradīs vietu ilgstošai apskatei. Kā jau skolas ēkā, tur vietu raduši visdažādākie materiāli, kas saistīti ar skolu, tomēr tur var izzināt arī Kraukļu vēsturi, iepazīt novadniekus. Viss, kas saistīts ar Kraukļiem, skolu un novadu. Šķirojot makulatūru, tiek atjaunots grāmatu fonds, jo, kā zinām, grāmatas nolietojas. Divas kastes ar jaunām grāmatām aizsūtīju pansionātam, lai senioriem ir aizraujoša lasāmviela. Tāpat lielu vērību veltu mācību grāmatām. Ja atvestajā makulatūrā kāda ir, lieku to muzejā, jo tās taču ir saistītas ar skolu. Atrodas seni un vērtīgi eksponāti. Tā kā šeit savulaik bija pamatskola, arī mācību grāmatas ir no 1. līdz 9. klasei. Arī tur ir jau izveidojusies kolekcija.
13.01.2023.