Svētki beigušies, un iedzīvotāji pamazām sāk atbrīvoties no savām Ziemassvētku eglītēm; diemžēl daži tās izmet arī sabiedriskās vietās. Tādēļ laikraksts "Stars" skaidroja, kādas ir iespējas atbrīvoties no "aizgājušās" svētku rotas Madonas novadā.
Pasaules statistikas datos minēts, ka ik gadu tiek izmests ap sešiem miljoniem jeb 250 tonnām Ziemassvētku eglīšu. Skaitļi ir gana bēdīgi, tādēļ daļa iedzīvotāju Ziemassvētkos nereti izvēlas izmantot tikai skujkoku zarus, mākslīgās eglītes vai kociņus podos, kurus pēc tam pārstādīt.
Tomēr tiem, kas izvēlējušies izrotāt dabisku kociņu, pastāv gan "zaļie" eglīšu pārstrādes vai atkārtotas izmantošanas veidi, gan ir dienesti, kuri nāk iedzīvotājiem pretī, tās savācot un tālāk utilizējot.
Liela daļa atkritumu apsaimniekotāju Latvijā piedāvā iespēju vai nu bez maksas izvest, vai arī nodot svētku eglīti kādā no uzņēmuma atkritumu šķirošanas laukumiem. Iedzīvotāji aicināti nelikt eglītes sadzīves atkritumu konteineros, bet tiem blakus. Saprotams, ka eglei jābūt bez svētku rotājumiem.
Dažāda pieredze
Līdzīga sistēma jau vairākus gadus pastāv Madonas pilsētā, apstiprināja SIA "Madonas namsaimnieks" valdes loceklis Oskars Janovičs. Uzņēmumam esot vienošanās ar Madonas pilsētas īpašumu uzturēšanas dienestu, kas pie atkritumu konteineriem novietotās eglītes ikdienas darbu gaitā savāc un ved sašķeldot.
– Blakus konteineru laukumiem eglītes var glīti sakraut; protams, neizvazāt "pa perimetru". Katru dienu gan jau arī tās nevāc, bet, kad brauc savā reisā, īpašumu uzturēšanas dienests šīs eglītes paņem. Tāda vienošanās ieviesta, lai eglītes nebūtu jāmet atkritumos, lai tas iedzīvotājiem neietekmētu tarifu, – atklāja Oskars Janovičs.
Kaut gan Ērgļu apvienības pārvaldē neesot vienotas sistēmas, lai atbrīvotos no svētku eglītēm, līdz šim arī neesot bijis problēmu ar šādu kociņu mētāšanos pa malām vai pie atkritumu konteineriem. Īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītājs Reinis Braķis pieļāva, ka daļa iedzīvotāju eglītes nodod vietējam gaterim šķeldai vai pat jau sākotnēji Ziemassvētkos neizmanto dabiskās, bet gan mākslīgās eglītes.
Toties Cesvaines apvienības pārvaldes īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja Ritma Kļaviņa atzina, ka neatļautās vietās izmestas eglītes pēc svētkiem nereti ir problēma.
– Eglītes mēdz atstāt pie šķiroto atkritumu laukumiem, kas ir problēma; mēs tās savācam, sadalām un ievietojam sadzīves atkritumos. It kā nelieli, bet tomēr izdevumi no tā rodas. Ir eglītes, kas tiek atnestas pie kurtuves, vai paši mājās tās sadedzina, – novērojumos dalījās Ritma Kļaviņa. Tēmas rosināta, viņa izteica ieceri uz turpmākajiem svētkiem iedzīvotājiem izziņot kādu laukumu, vietu, kur eglītes varētu atnest, un īpašumu uzturēšanas dienests no tām tālāk atbrīvotos. – Dzīvokļu tomēr ir daudz, iedzīvotāju arī, pēc svētkiem tiešām šādu eglīšu netrūkst. Šādas vietas izveide būtu labāk, nekā eglītēm mētāties, ripināties pie atkritumiem, – idejas līmenī sprieda īpašumu uzturēšanas nodaļas vadītāja.
Lubānas apvienības īpašumu uzturēšanas dienesta vadītājs Andris Stoļers pastāstīja, ka iedzīvotāji eglītes bieži vien liekot kompostā – vietā, kur citkārt liek arī zarus, zaļos atkritumus. Tie, kuriem mājās ir malkas apkure, tās sadedzina. Lubānieši mēdzot svētkus nokalpojušās eglītes izmantot arī praktiski.
– Ir, kas kociņu izkaltē, un pēc tam vasarā tas noder, audzējot, piemēram, puķuzirņus; ja koks svētku laikā ir labi turēts, ja eglītes zari nav pārāk izkaltuši, ar tiem pēc tam apsedz rozes, – zināja teikt Andris Stoļers.
Neizmet, bet izmanto!
Ja īsti nav padoma, kā savā teritorijā atbrīvoties no eglītes, dabas draugi ieteic aptaujāt tuviniekus – varbūt eglīti var atdot tiem, kam mājās ir malkas apkure. Egles koksne gan nav piemērota malkai, jo tās dedzināšana krāsnī vai kamīnā veicina kreozota uzkrāšanos, – tātad ar eglīšu dedzināšanu lielos apjomos nevajadzētu aizrauties. Bet lauku teritorijās to var sadedzināt ugunskurā ārpus telpām vai izmantot iekuram.
Kā liecina lubāniešu pieredze, eglīti var izmantot piemājas dārzā – gan kā pārsedzamo materiālu, gan sasmalcinātu – kā mulču apstādījumiem vai komposta veidošanai. Atzarota egle var noderēt kā balsts kādam augam.
Ja svētku eglītei vēl ir svaigas skujas, var sazināties ar dzīvnieku audzētājiem. Skujas labprāt nobauda brieži, stirnas, aitas, kazas un citi dzīvnieki.
Ja ir pieejams dīķis, eglīti var izvietot tur, nodrošinot vidi zivīm, turklāt eglīte kalpos kā virsma, kur vairosies aļģes, ar ko zivis barojas.
Ja tomēr atbrīvošanās no nokaltušā kociņa šogad bijusi problemātiska, nākamgad pirms svētkiem apdomā, vai tiešām mājās nepieciešams šāds svētku atribūts. Tā vietā var izvēlēties tikai skujkoku zaru vai mākslīgo eglīti.
6.01.2023.