#SIF_MAF2022
Lubānas novada pašvaldības priekšgalā Tālis Salenieks ir divpadsmit gadu. Pēc notikušās administratīvi teritoriālās reformas viņš veic Madonas novada Lubānas apvienības pārvaldes vadītāja pienākumus.
– Kad gāju uz vēlēšanām, vairāk domāju par to, lai saglabātos reģionālie attīstības centri, – atzīst Tālis Salenieks. – Madonas novads bija no tiem, kas ar šādu domu arī saglabāja pagastu apvienības, lai tās varētu darboties patstāvīgi. Reģionālie centri pieslēgtos lielākiem projektiem, plašākām kultūras aktivitātēm, bet ikdienas dzīve paliktu lemšanai uz vietas.
Pašlaik šī iecere manā uztverē ir palikusi novārtā. Ir prasības no Valsts kontroles un citām valsts institūcijām, ka reformas ietvaros jāietaupa nauda, jācenšas visu optimizēt. Ar šādu nostāju mana minētā ideja nedarbojas. Jo vairāk tāpēc, ka aizvadīts saspringtais kovida laiks, šogad ilgst karš Ukrainā, un tas nesis energoresursu izmaksu papildu kāpumu. Nevar teikt, ka mums kaut ko neļautu, bet ir grūti ko pasākt, jo energoresursi ir dārgi, visam ir milzīga cena, līdzekļu novadā trūkst, tāpēc dzīvojam taupības režīmā, un pašiem ko izdarīt ir lielas grūtības.
Tālis Salenieks uzsver, ka tikai pēc gada vai diviem varēs īsti saprast, vai mazie, pievienotie novadi pēc administratīvi teritoriālās reformas ir ieguvēji vai ne.
Jautāts par šogad paveiktajiem darbiem, vadītājs nosauc vairākus: – Izvērtēšanai ir iesniegts Lubānas vidusskolas ēkas siltināšanas projekts. Pirmajā reizē tas netika atbalstīts, ceram, ka tagad iecere izdosies. Gadu iepriekš izmaksas, protams, būtu bijušas krietni lētākas, šobrīd darbu paveikšanai būs vajadzīgi papildu līdzekļi. Bez tam ir izstrādāts tehniskais projekts kultūras nama paplašināšanai, pēc jaunā gada sekos iepirkums, arī tur plānojam būvdarbus. Ikdienā strādājam gan pie ceļu uzturēšanas, gan citiem nepieciešamajiem darbiem. Saremontējām telpas neatliekamajai palīdzībai, ir vēl daudz lietu, ko prasītos paveikt.
Pateicoties Madonas novada pašvaldībai, esam nopirkuši autobusu. Iepriekš to nevajadzēja, bet līdz ar Meirānu Kalpaka pamatskolas likvidēšanu daļu bērnu ir nepieciešams vest uz mācībām Lubānas vidusskolā. Īpašumu uzturēšanas nodaļai esam iegādājušies kvalitatīvu traktoru, ar ko nodaļas darbinieki no pilsētas izved sniegu, palīdz attīrīt trotuārus, kaisa ielas un trotuārus, lai tie neslīd, rudenī krāva lapas – traktoram ir plaša profila pielietojums.
Sakarā ar energoresursu cenu kāpumu tika likvidēta Lubānas kapitālsabiedrība, tagad apkures pakalpojumus un ūdens apgādes jautājumus pārņēmuši Madonas uzņēmumi. Arī tur, protams, ir tarifu kāpums, bet iedzīvotājiem visā Latvijā laiki kļuvuši grūtāki, ar to jārēķinās.
Jautāts, kā Lubānā klājas ar demogrāfiju, Tālis Salenieks komentē: – Pieļauju, ka šai ziņā būtu jārīkojas valstiski. Mazā Meirānu skola savulaik piedalījās ES projektā, kur sadarbības partneri bija ieradušies no Igaunijas un Somijas. Par skolas slēgšanu Somijas ziemeļos nebija ne runas, tieši otrādi – šiem pedagogiem Somijā bija divreiz lielāka alga nekā Helsinkos. Un tas ir tikai tāpēc, ka valsts ir ieinteresēta, lai Somijas ziemeļi būtu apdzīvoti. Latvijā vajadzētu būt līdzīgai tendencei, lai reģionālās attīstības ietvaros būtu nodokļu atvieglojumi u. c. Citādi – cilvēki no lauku reģioniem aizplūst, iedzīvotāju skaits sarūk, finansējums paliek aizvien mazāks.
Ierunājoties par apdraudējumu vai vēl kādu iestāžu optimizēšanu, Tālis Salenieks pauž: – Indrānos bija neliela bibliotēka ar nelielu lasītāju skaitu, to Lubānas novada pašvaldības laikā optimizējām. Pašlaik izskatās, ka neko vairāk mazināt nevajadzētu. Likvidētās Meirānu skolas ēka šobrīd ir atsavināšanas procesā. Notiek ēkas vērtēšana, jaunā gada sākumā varētu būt izsole. Tā kā šī ēka ir vēsturiska, tajā mācījies gan Jānis Zābers, gan Oskars Kalpaks, runājām ar Aizsardzības ministriju, lai ņem to par velti savā pārziņā un organizē tur jaunsargu nometnes vai ko citu. Diemžēl atsaucības nebija. Pašvaldības funkciju veikšanai šī ēka nav nepieciešama, prātīgāk būtu ieinteresēt uzņēmējus, lai tie šai vietā ko attīsta.
30.12.2022.