Tik ražīgu ķiršu gadu cesvainieši Inta un Aldis Stieņi neatceras un parādību, kas vērojama viņu lauku māju dārzā Dzelzavas pagastā, nosauc par ķiršu lietu. Ķiršu zari ir nolīkuši no ogu smaguma un izskatās kā ogu strūklaka, kas priecē gan acis, gan sirdi.
Ķiršus pie lauku mājām Dzelzavas pagasta "Sniķeros" iestādījis Aldis. Vaicāts par kociņu vecumu, viņš domās skaita: – Ķiršiem varētu būt ap 15 gadu.
Tie ir lietuviešu ķirši, un šogad jau biju nolēmis tos nozāģēt, ja neražo. Citugad ir bijis pa kādai ogai, bet ne tāda raža, kādu gaida ikviens saimnieks, stādot augļu kociņus. Klusībā domāju, ka vietā jāstāda kāda cita šķirne.
Šopavasar – neticami – ķirši ziedu laikā izskatījušies kā baltas kupenas, Inta un Aldis priecājušies par šo skaistumu, bet nodomājuši, ka gan jau atkal nekā no ogām nebūs, tikai ziedi.
Vēlāk Aldis pamanījis, ka ziedu vietā tomēr veidojas augļu bumbiņas, tātad ķirši nav noziedējuši pa tukšo vai nosaluši. Iespējams, kociņi uztvēruši saimnieka noskaņojumu un pateicībā, ka nav nozāģēt, bet atstāti dārzā, atmaksā ar nebijušu skatu – ogu pārpilnību.
– Brīnumi tomēr notiek, un mums nu ir ķiršu lietus. Kaut arī daudzi atzīst, ka šis ir ķiršu gads, jo aprīļa beigas un maijs bija ļoti silts, salnas ziedus neskāra. Mums ir liels pārsteigums par savu ķiršu dārzu. Zaros ogu ir daudz. Izskatās skaisti, zari noliekušies līdz zemei, un dažs pat nolūst no lielā svara. Tā nekad dārzā nav bijis, – priecājas Inta.
Aldis piebilst, ka nekad nav neko īpašu darījis kociņu mēslošanas labad. Kā iestādīti, tā arī auguši.
– Parasti pavasaros ziedu laikā uznāk salna, un ķiršu ražas tad nav. Atceros, ka pirms septiņiem gadiem bija ogas, bet ne tuvu tik daudz, cik ir šogad.
Pret strazdu uzlidojumu palīdz paša konstruēts "lielgabals", un visi putni tad pazūd.
– Šogad ogas nevaram vien spēt nolasīt. Pie mums lasīt ķiršus atbrauc arī draugi un paziņas, bet pēc lasīšanas nevar redzēt, ka ogu kļuvis mazāk, – konstatē Inta.
Viņa no daudziem ogu pagatavošanas veidiem ziemai izvēlas ķiršus sasaldēt, bet Aldis teic, ka būs arī ķiršu vīns.
Autore: IVETA ŠMUGĀ