#SIF_MAF2022
Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki ir paraugs, kā maza nācija spējusi saglabāt savas tautas nacionālās vienotības un identitātes ideju. Tās pamatā ir paaudzēs pārmantota koru kustība un kopdziedāšanas tradīcija, tautas dejas, instrumentālās un tautas mūzikas tradīcija, tautas māksla, amatniecība un citas cilvēka radošā gara izpausmes.
Dziesmu svētki ir tautas svinēšanas rituāls, kas notiek reizi piecos gados, kad Latvijas galvaspilsētā pulcējas ļaudis no visiem mūsu zemes novadiem. Ikdienā tieši viņi – koristi, dejotāji, koklētāji, pūtēji, audēji – uztur latvisko vidi, pateicoties kurai tiek uzturēta dzīva latvietība.
2023. gada Dziesmu un Deju svētki iezīmēs svētku tradīcijas 150. gadskārtu, un šie svētki Rīgā ritēs no 30. jūnija līdz 9. jūlijam.
Ar ko īsti sākas pagasta vai pilsētas koris? Koris sākas ar diriģentu! Ne velti ir teiciens, ka koris ir diriģenta spogulis. Cik meistarīgi un aizrautīgi diriģents korim spēj atklāt dziesmas dvēseli, tik skanīgi un pārdomāti kolektīvs iepriecina klausītāju. Ļaudonas pagasta jaukto kori "Lai top!" kopš 2019. gada 6. februāra vada jaunās paaudzes diriģents Jānis Trūps. Diriģents strādā dedzīgi, ieinteresēti un pašatdevīgi un novērtē cilvēkus, kuri vairākus vakarus nedēļā velta dziedāšanai korī.
– Ļaudonas pagasta jauktais koris šobrīd lielākoties gatavojas Dziesmu svētkiem, – "Staram" atklāj Jānis Trūps. – Ir ļoti plašs svētku repertuārs – divas grāmatas, ko apgūt. Apstākļos, kuros nesen dzīvojām – kovida laiks, ierobežojumi -,
visu paspēt pat nevar. Ir jāizdzied kormūzikas zelta fonds – Jāzepa Vītola "Gaismas pils", Emiļa Melngaiļa "Jāņu vakars", Emīla Dārziņa "Lauztās priedes", ko koristi jau zina, bet lielais pārsvars ir jauna mūzika. Piemēram, Lolitas Ritmanes dziesmas intonācija latviešu mūzikai nav raksturīga. Komponiste dzīvo ASV, un nav viegli izprast viņas rakstīto.
– Dzirdēts diriģentu uzskats, ka koru repertuārs, līdzīgi kā tas ir deju kolektīviem, jādala pēc grūtības pakāpes.
– Ļaudonas jauktais koris ietilpst B grupā, kas ir ikdienas darba darītāji. A grupa prasa lielākus resursus, tur jaudai (īpaši puišu rindās) jābūt lielākai. 16. aprīlī Madonas kultūras namā notiks kolektīvu skate, koriem būs jādzied trīs dziesmas. Mēs mēģinām divreiz nedēļā, daudz arī koncertējam. Koncertos izdziedam Dziesmu svētku dziesmas, tās ne sevišķi dzirdētās. Rudens sezonā esam dziedājuši Ļaudonā, diriģenta jubilejas koncertā; ar koncertprogrammu viesojāmies Nagļos; 13. novembrī dziedājām Krustpilī, bet svētdien, 18. decembrī, brauksim dziedāt uz Rugājiem. Koristus mācu, ka Ziemassvētku dziesmas vēl nav jādzied. Ziemassvētki ir tad, kad 24. decembra vakarā Jēzus bērniņu aiznes uz Betlēmīti. Šobrīd ir Adventa laiks, un mēs dziedam tam piemērotu mūziku. Svētkus nevajag sasteigt, līdz ar to koncertos spodrinām Dziesmu svētku repertuāru.
Kā smejos – ir jāiemācās trīcēt. Un trīcēt var iemācīties caur koncertiem. Ja dziedāsi tikai mēģinājumos, skatē būs šausmīgi jātrīc, bet, ja korim ir pieredze koncertos, skatē stress būs ievērojami mazāks. Protams, arī pašam uzstāšanās nes zināmu nemieru, bet citādāk būt nevar – ja būsi apmierināts, labu rezultātu gaidīt nevar.
– Kas liekas svarīgi skaņas veidošanā?
– To, kā korim jāskan, pasaka no augšas. Ja notveru dziesmas atmosfēru, kādai tai jābūt, tad tālākais aiziet pats no sevis. Bieži ir bijis, ka dziesma pašam šķiet par ātru vai par lēnu – nevar atrast pareizo piegājienu. Bet, kad iekļūstu konkrētās dziesmas atmosfērā, temps organiski atnāk, par to vairs galva nav jālauza.
– Koncertos Ļaudonas koris bieži izspēlē dažādas mizanscēnas.
– Šovs nav mana stiprā puse, un to nemaz nevēlos, bet, lai nebūtu vienveidības, koncertos mēģinu ko izdomāt. Mums ir solisti, dueti, kāda instrumenta pavadījums…
Par jaundarbiem uzskatu, ka dažs labs Dziesmu svētku repertuārā varēja arī nebūt, un no tā neviens neciestu. Lai kori izdziedātu latviešu klasiku, tur vien vajadzīgs laiks. Daudzas skaistas dziesmas nemaz Dziesmu svētkos nav iekļautas. Žēl, ka svētku repertuārā aizvien vairāk ienāk pops. Tā īsti nav kora mūzika, bet aranžēta populārā mūzika ar sarežģītiem ritmiem – dziesmas, kas neatspoguļo mūsu saknes, latvisko identitāti.
– Repertuāru taču nosaka virsdiriģenti.
– Paši pūta, paši dega… Protams, jaunais ir vajadzīgs, bet vai tik lielā mērā? Svētku repertuārs ir ļoti apjomīgs, zinot, ka daudzi kori pandēmijas laikā vispār neko nedarīja, šaubos, vai visu apgūt tie varēs. Vasarā bija koru reģionālie svētki Cēsīs, tur bija vairākas dziesmas, kas izgāzās, skanēja šķībi. Ceru, ka līdz Dziesmu svētkiem tās skanēs jēdzīgāk, bet nav teikts, ka viss būs izcilā izpildījumā. Bažas rada, ka visu izstrādāt nevar pagūt. Redzēs, kādi žūrijai būs kritēriji, kuri kori uz svētkiem tiks. Gluži ar trešo pakāpi, jādomā, uz Dziesmu svētkiem braukt nevarēs.
– Vai pašam nav ambīciju kādreiz tikt virsdiriģentu pulkā?
– Laikam vairs nav. Vienā brīdī pamanīju, ka tas ir mazliet netīri. Par šo lietu labi izteicies komponists Raimonds Pauls. Lai tiktu par virsdiriģentu, kādreiz pretendenti cītīgi strādāja un ilgojās, tagad viņi prasa – bet cik man par to maksās? Maz ir altruisma, pašupurēšanās. Diriģenta darbs vispār nav samaksājams, ja nav pašupurēšanās, sevis atdošanas mūzikā, ja diriģents uz darbu nāk naudas dēļ, dziedātāji to uzreiz jūt.
Man Dziesmu svētki nav primārais. Tie notiek reizi piecos gados, bet ko darīt pārējā laikā? Zinu korus, kuriem vienīgais mērķis ir tikt uz Dziesmu svētkiem, un pēc tam iestājas klusums. Koncertprogrammu veidošana aizņem milzu laiku, maz kas to dara, bet man tas patīk. Jau vecāmāte teica: "Vai nu dari labi, vai nedari vispār." Es varu teikt, ka koris ir mans aicinājums. Dziesmu svētki ir vajadzīgi, tiem jāgatavojas nopietni, bet nedrīkst apstāties tikai pie tiem.
16.12.2022.