Jumurdas bibliotēkā pirms kāda laika varēja aplūkot pērlīšu darinājumu izstādi. Savas pērļotās brošas atrādīja Gunita Purviņa-Bebriša.
Jumurda ir Gunitas dzimtā puse, bet dzīve aizveda uz Latgali –
Skaistas pagastu.
– Esmu dzimusi, augusi Jumurdas pusē. Tā sagadījās, ka tālāk mans ceļš veda uz Rīgu, kur mācījos Purvciema amatniecības vidusskolā, pēc tam – Latvijas Lauksaimniecības universitātē, savukārt maģistra grādu ieguvu Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātē, – pastāsta Gunita Purviņa-Bebriša. – Studiju laikā Jelgavā iepazinos ar vīru Ivaru un nonācu Latgalē – zilo ezeru zemē. Audzinām dēlus Emīlu un Renātu. Dzīvojam kopā ar vīramāti Dzidru. Mīlestība pret savu ģimeni, vecākiem, māsu un brāli, kopības izjūta, draudzība ir nenovērtējama. Esmu ļoti priecīga, ka esmu piedzimusi Latvijā. Ir jāmīl sava zeme, vieta, kur dzīvo, un ar to ir jālepojas.
Gunitai un Dzidrai ļoti interesē dažādi rokdarbi. Atrodot kādu jaunu ideju, gribas to pamēģināt.
– Tā ir mūsu sirdslieta, pašmācības ceļā apgūstam jaunas un interesantas tehnikas. Tā es aizrāvos arī ar pērļošanu. Pagasta tautas namā norisinājās kroņu darbnīca. Veidojot savu kronīti, radās doma, ka šo pērļošanu varētu ievirzīt citās sliedēs, lai šos radošos darbus var nēsāt ikdienā. Process ir ļoti interesants un radošs, bet kronīti ikdienā nenēsās. Tā tapa ideja par pērļotām piespraudēm. Kad radās piespraužu kolekcija, Jumurdas bibliotēkas vadītāja pamudināja mani parādīt arī citiem manus darbiņus, – atklāj Gunita. – Pērļošana nepavisam nav vienīgais rokdarbs, ko daru. Mācoties Purvciema amatniecības vidusskolā, uzmeistaroju divus tautastērpus. Viens no tiem bija Cēsu, otrs – Piebalgas tautastērps. Man patīk rakstīt dzejoļus, ar prieku arī zīmēju. Tāpat dziedu un dejoju. Nedrīkst aizmirst arī adīšanu. Man tuvas radošas lietas. Pašmācības ceļā apguvu konfekšu pušķu veidošanu. Uz šo darbu mani pamudināja kolēģes Rīgā, jo tradicionālie ziedu pušķi ir kļuvuši mazliet garlaicīgi. Gribas gaviļniekam pasniegt ko īpašu, neierastu. Kad konfekšu pušķi man vairs neizraisīja lielu interesi, atkal domāju, ko citu varētu iemācīties. Tagad citiem rādu, kā gatavot lielformāta ziedus. Izmantojot interneta resursus, apguvu to veidošanu. Es arī bērnus mudinu mācīties, apgūt ko jaunu, jo tas viss taču ir pašu labā un kādā brīdī ļoti noder. Arī pašai vēl ir daudz izaicinājumu un vēlmju. Gribu iemācīties spēlēt kādu mūzikas instrumentu. Mani lielākie dzinuļi, atbalsts un novērtētāji ir dēli. Paralēli ikdienišķajam jāmeklē kaut kas arī dvēselei. Ir labi, ka kaut ko no tā visa varu sniegt arī līdzcilvēkiem.
Gunita ir Skaistas bibliotēkas vadītāja. Savas radošās prasmes viņa ar prieku rāda dažādās meistarklasēs.
Turpina Gunita Purviņa-Bebriša: – Bibliotēka ir ļoti universāla vieta. Apmeklētāji jāieinteresē ne tikai ar grāmatām, bet arī radošiem darbiem un notikumiem. Bibliotēkas ļoti atbalsta viena otru, sadarbojas. Arī es pati dodos uz citām bibliotēkām, lai mācītu pērļošanu un lielformāta ziedu veidošanu. Katru vasaru tiek organizētas dažādas meistarklases, kurās pulcējas bērni un jaunieši bibliotēkā, un es atrādu to, ko pati esmu jau iemācījusies vai vēl mācos. Meistarklases tiek plaši apmeklētas. Man prieku un gandarījumu sniedz tas, ka kādam varu iemācīt un parādīt kaut ko jaunu. Sirdi silda atgriezeniskā saite, ka manu veikumu nes tālāk. Mūsdienu jauniešus ir diezgan grūti ieinteresēt, bet caur radošajām darbnīcām tas ļoti veiksmīgi izdodas. Organizējot un vadot meistarklases, aizdomājos, vai puišiem arī interesēs šāda radoša darbošanās. Rezultāts pārsteidza – ar lielu pacietību un rūpību tika veidoti konfekšu pušķi, pērļotas piespraudes. Tieši pērlīšu vēršana puišus interesē visvairāk. Bērniem šāda darbošanās ir ļoti vērtīga, tā trenē sīko motoriku, tam ir liela loma bērna intelektuālajā attīstībā. Arī pati par to bieži aizdomājos. Jaunākajam dēlam, kam ir pieci gadi, ļoti patīk darbošanās ar pērlītēm. Ver pērlīšu krelles, trenējot pacietību, darbinot sīko motoriku, pirkstu veiklību.
Gunita stāsta, ka šobrīd iespējas apgūt ko jaunu ir ļoti plašas, tāpat arī materiālu pieejamība. Atliek tikai vēlēties darboties.
– Ja ir iedvesma un vēlme, internetā var atrast visdažādākās idejas. Tas ir lielisks resurss. Tāpēc arī es pati ar prieku meklēju jaunas idejas, ko iemācīties. Priecājos, ka arī vīramāte, lai gan jau ir pensijā, meklē jaunus izaicinājumus. Viņa pēc profesijas ir mājturības skolotāja, protams, ka rokdarbi ir ļoti tuvi, – atzīst Gunita. – Ar savu darbošanos cenšos iedvesmot arī citus. Katra lieta ir jādara ar mīlestību. Ja kaut kas tiek darīts piespiedu kārtā, diemžēl neizdosies. Prieks, ka varu parādīt savas prasmes un tās iemācīt arī citiem. Manuprāt, radošās darbnīcas, meistarklases ir īpaši nozīmīgas laukos dzīvojošajiem. Arī pagastos un mazpilsētās ir plašas iespējas darboties, un šīs meistarklases ir vienas no tām. Kultūras dzīve ir ļoti aktīva. Ja vien ir vēlme, iespējas var atrast.
2.12.2022.