#SIF_MAF2022
Saruna ar Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju GUSTAVU NORKĀRKLI.
– Kā jūtas bioloģiskais lauksaimnieks ģeopolitiskās situācijas radīto materiālo resursu sadārdzināšanās un inflācijas ietekmē?
– Bioloģiskā vai konvencionālā lauksaimniecība? Tā ir gan izvēle, gan divas atšķirīgas ražošanas metodes, un šajā laikā parādījās tas, ka bioloģiskais lauksaimnieks var justies drošāk. Tu neesi tik atkarīgs no ārējiem resursiem, kaut vai no tiem pašiem dārgajiem minerālmēsliem un lauksaimniecības pesticīdiem. Degvielas cenas, tehnikas rezerves daļas, plēve, kas vajadzīga lopkopībā barības ruļļiem, citi resursi ir dārgāki, un biozemnieki jūt izmaksu sadārdzinājumu. Tomēr bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas prakse maksimāli ir balstīta uz saviem resursiem. Tā ir ilgtspējīga, un lauksaimnieks nav tik atkarīgs no minerālmēsliem un to cenām. Konvencionālajā lauksaimniecībā gan parādās tas, cik nedroša ir izveidota lauksaimniecības un pārtikas sistēma, jo neražojam minerālmēslus un pesticīdus. Lai gan konvencionālie saka, ka pabaro valsti, izrādās, ka krīzes brīdī tomēr visu nevar. Bioloģiskajā lauksaimniecībā viens no risinājumiem ir tas, ka esam pašpietiekami. Lai arī atbalsta maksājumi un lauksaimniecības politika ir svarīga, ir drošāk, ja redz ieguvumu krīzes situācijā no bioloģiskās saimniekošanas, ka varam būt neatkarīgi no resursiem. Brīvība lauksaimniecībā arī ir svarīga. Tas ir gan dzīvesveids, gan būtība – saimnieku nevar ietekmēt no malas, esi tāds, cik spēcīgs jūties. Taču pesimisti saka, ka ir neskaidra politika, skats nākotnē nav tik cerīgs. Tomēr ir vēlme izglītoties, apgūt jaunas zināšanas, saimniekošanas metodes. Mūsu asociācijā ir arī grupas, piemēram, sanākam kopā graudkopības grupa, mācāmies tehnoloģijas, dalāmies pieredzē.
– Kādas vēl tendences bioloģiskajiem lauksaimniekiem iezīmējās šajā gadā?
– Statistikā maz izmaiņu, bet vēlme saimniekot bioloģiski palielinās. 2022. gadā vairāk nekā 30 bioloģisko saimniecību ir nākušas klāt, līdz ar to arī apsaimniekotie un sertificētie hektāri jau pārsniedz 300 000 ha. Bet šogad atklājās jauna tendence – ja pārsvarā visur cenas, ko samaksā par saražoto produkciju, arī konvencionālajā lauksaimniecībā, līdz ar minerālmēslu sadārdzinājumu pieaug, bioloģiskajā lauksaimniecībā pieaugums par saražotajām izejvielām vai produkciju nepieauga tādā mērā kā konvencionālajā lauksaimniecībā. Piemēram, graudkopībā cenas ir pat mazākas nekā pagājušajā gadā. Arī bioloģiskā piena cena vidēji bija zemāka. Veikalos gan bioloģiskā produkcija vai vispār pārtika kļūst arvien dārgāka. Tad ir jāprasa – kas krīzes laikos uz zemnieku rēķina nopelna un cik pamatots ir pārtikas cenu kāpums veikalos?
– Ja KLP nākotnē paredzēts, ka 30% visu saimniecību jābūt bioloģiskajām, vai tas nozīmē arī lielāku ES atbalstu?
– Ja mērķi skatās Eiropas līmenī, tas tā ir. Latvijā arī publiski saka, ka atbalstīs bioloģisko lauksaimniecību, bet, ja skatās politiskos lēmumus, veicot aprēķinus, atbalsts bioloģiskajai lauksaimniecībai būtiski samazināts. Manā skatījumā, nākamie pieci gadi būs skarbi, mazajām un vidējām saimniecībām nāksies konkurēt ar lielajām. Lielākie atbalsta pasākumi tomēr ir vērsti uz lielajām saimniecībām, konkrēti – uz graudkopību. Lai arī EK vēsta, ka jāpalielina atbalsts mazajām un vidējām saimniecībām, diemžēl mūsu ZM lielsaimniecību lobiju ietekmē mazajām, vidējām saimniecībām atbalsts būs mazāks, nekā to pieprasa EK. Vīzija attīstības stratēģijā jau ir laba, bet svarīgi, kā sadala finansējumu. Tas ir jautājums par to, kurām saimniecību grupām kāds atbalsts paredzēts. Ja samaksā par saimniecību lielumu, hektāru skaitu, tas, manuprāt, īsti nav korekti. No 2023. gada būs, piemēram, ekoshēmu maksājums par precīzām tehnoloģijām, ko varēs izpildīt lielās saimniecības, kam ir moderna tehnika, GPS, miglotāji, kas apstrādā tūkstošiem hektāru un saņems iespaidīgu summu, nevis mazās, vidējās saimniecības, kam šādu tehnoloģiju nav. Te parādās konkurences kropļošana ar maksājumiem.
Maksājumi, salīdzinot ar šo gadu, nākotnē ir sadalīti daudzos sīkākos dažādos pasākumos. Ekoshēmā ir septiņu veidu maksājumi, kur EK prasa, lai mēs ieguldītu vides un bioloģiskās daudzveidības uzturēšanā, vides saudzēšanā, mazinātu emisijas. Pēc būtības šos maksājumus izveidoja, pielāgojot jau esošajām saimniecības praksēm, neko īpašu papildus neliekot darīt, izdomājot skaistu nosaukumu ar pamatojumu naudas sadalījumam. Realitātē tas nebūs ieguvums videi un bioloģiskajai daudzveidībai. Šaubos, vai tiks sasniegti ZM izvirzītie vides mērķi. Bioloģiskajai lauksaimniecībai pasākums ir kā pamatojums, lai samaksātu tos pašus 56 eiro/ha (iepriekš – zaļināšanas pasākums). Savukārt konvencionālajām saimniecībām ekoshēmās ir pirmais pasākums. Iepriekš bija zaļināšanas maksājums, tagad – ekoshēmas maksājumi. Te ir jautājums, kā lauksaimnieki spēs orientēties sarežģītajā maksājumu sistēmā un administratīvajā slogā. Pirmie divi gadi būs grūtāki, jo, lai saņemtu atbalstu par 2023. gadu, jau tagad ir jāizpilda nosacījumi. Laukus vērtē jau tagad, ir aparts vai neaparts (65% lauka ir jābūt ar segumu), vai iesēti ziemāji, vai paliks augu atliekas, vai atstāti rugāji.
– Kā sokas bioloģiskās produkcijas realizācijā?
– To regulē tirgus un attīstība. Zemniekiem ir vēlme kooperēties, bet tas notiek ļoti lēni un nav tik vienkārši. Vidzemē izveidots graudkopības kooperatīvs, darbojas kooperatīvi gaļas nozarē. Piena nozare ir visattīstītākā. Kopumā patērētājiem piena un graudu bioprodukcijas piedāvājums ir plašs. Ja paskatāmies publisko zaļo iepirkumu, tur arī ir obligātais nosacījums, ka jābūt bioloģiskajai produkcijai. Lielā daļā skolu ēdnīcu nonāk bioloģiskā pārtika.
Katru gadu bioloģiskā produkcija tiek saražota vairāk, bet biolauksaimniekus satrauc tas, ka iepirkuma cenas neaug līdzi kopējai inflācijai.
Statistiskā informācija gan liecina, ka lielākā daļa graudkopības produktu, gaļas liellopi tiek pārdoti eksportā. Tendence ir, ka saražojam vairāk, nekā varam patērēt Latvijā. Produkcija tiek eksportēta uz daudzām pasaules valstīm.
– Kāds šis gads bija jūsu saimniecībā?
– Kā vienmēr esmu optimistisks, tāpēc saku – labāks nekā iepriekšējais gads, gan ņemot vērā laikapstākļus, gan to, cik pats esmu ieguldījis zināšanas un intuīciju. Protams, pieļautas arī kļūdas, jo ir nianses dārzeņu audzēšanā, vasaras atsevišķos periodos bija vēsāks, ķirbju raža ir mazāka. Toties labi ir izauguši zirņi, speltas kvieši, vidēji laba raža ir griķiem, arī auzām. Kopumā attīstība notiek, eksperimentēju ar augu sekām, tehnoloģijām, bezaršanu. Protams, ietekmē cenas, šajā laikā griķu iepirkuma cena ir kritusies, tie stāv noliktavā.
Riski ir, bet finansiālo situāciju un attīstību veicina tas, ka man ir daudznozaru saimniecība. Ja vienā nozarē kas nesanāk, citā sanāk. Ir gan graudkopība, gan dārzeņi, gan pārstrāde.
16.11.2022.